Dānijā noslaktētās ūdeles augšāmcēlušās no sava brāļu kapa. Policija klāsta, ka tas esot normāli: līķīšiem sadaloties, izdalās gāze, kas izstumj tās virspusē. Pie tam, iespējams, tās apraktas pārlieku sekli. Var jau būt. Tikai gribas ticēt, ka ūdeles vienkārši atriebjas Dānijas valdībai, konstatēja radio Sputnik autore Marija Smirnova – vispirms dzīvniekus ne par šo, ne par to nobeidza, bet nākamajā dienā jau atzina, ka, iespējams, tas bijis velti.
Skaidrs, ka Dānijā ar dzīvniekiem runa ir īsa: izbarot žirafi lauvam un sarīkot no tā šovu bērniem, organizēt genocīdu ūdelēm. Taču, šķiet, pati daba jau apliecina: laiks apstāties.
Jūs varat pēc sirds patikas runāt par to, cik kaitīga ir plastmasa un ogļskābās gāzes izmeši, taču, ja jūs tāpat vien, vieglu roku slepkavojat dzīvniekus, jūsu "rūpes" par ekoloģiju nav ne graša vērtas.
Jā, arguments par labu slepkavībām bija nozīmīgs: ūdeļu organismā atrasts koronavīruss. Tagad ar tādu apsūdzību pietiek, lai nožmiegtu jebkuru – visi baidās, lai arī paši īsti nesaprot, no kā īsti.
Kā zvēraudzētavās turētās ūdeles saskārās ar cilvēkiem, ko varēja inficēt, vai ādiņas varēja izmantot vismaz kažoku šūšanai? Diezin vai varasiestādes pētīja tādus jautājumus.
Vēl jau nav pat līdz galam noskaidrots jautājums par infekcijas pāriešanu no viena cilvēka pie otra, zinātnieki periodiski nāk klajā ar jauniem pieņēmumiem, kuri dažkārt apgāž iepriekšējos. Toties ar ūdelēm, kas nemaz neskraidelē pa Kopenhāgenu un neapšķauda cilvēkus, izrēķinājās ātri vien. Un tagad tās guļ poligonā, tikpat slimas, tikai tagad vēl arī beigtas, un izplata ne tikai vīrusus, bet arī līķu indi.
Nav nekāds jaunums: ja cilvēks cietsirdīgi izturas pret dzīvniekiem, viņš var kļūt agresīvs arī pret līdzcilvēkiem. Tātad dāņu pacientiem ir vērts padomāt – vai nu mazums, kas ierēdņiem ienāks prātā rīt.
Bet augšāmcēlušās ūdeles dzīvi atgādina: katram mūsu solim būs sekas.