Polijas prezidents Andžejs Duda meklēja Lietuvā morālu un politisku atbalstu, kad Varšava kopā ar Budapeštu noteica veto ES budžeta projektam, stāsta analītiķis Vladimirs Matvejevs vietnē Sputnik Lietuva. Tomēr Viļņā Polijas prezidents saskārās ar ļoti vēsu pieņemšanu.
Varšava kopā ar Ungāriju uzlika veto ES budžetam. Līdz ar to Polija sāka atklātu konfrontāciju ar Briseli. Kā zināms, lielā kautiņā vajadzīgi sabiedrotie. Tā nu Andžejs Duda devās meklēt draugus Baltijas jūras krastā. Kas gan cits, ja ne lietuvieši, palīdzēs poļiem viņu grūtajā cīņā? Abu lielo tautu draudzības pirmsākumi taču meklējami gadsimtu dzīlēs. Lietuvieši, vai atceraties Ļubļinas ūniju, kopīgo operāciju "Viltusdmitrijs", kopīgo cīņu ar "padomju mantojumu"?
"Ļubļinas ūnija nav muzeja eksponāts, tas ir spogulis, kurā var ieskatīties tagadējie Eiropas integrācijas pārstāvji. Tas ir lielisks piemērs tam, kā sekmīgi veidojās brīvu un līdztiesīgu tautu politiskā kopība. Tās sadraudzējās, gribēja dzīvot draudzīgi, kopā radīt savu nākotni," tā Andžejs Duda centās pārliecināt savus sabiedrotos.
Tomēr Polijas prezidenta liesmainās runas Eiropas Komisijas vadība apsteidza ar gadsimtu gaitā izstrādātu manevru – trīsdesmit sudraba grašiem. Kamēr Duda posās uz Viļņu, Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena personīgi nosūtīja Lietuvai labu ziņu.
"Priecājos par iespēju paziņot, ka šodien Lietuva programmas SURE ietvaros saņems kredītus par 300 miljoniem eiro, kas novirzīti atbalstam Lietuvai darba vietu saglabāšanai pandēmijas laikā. Drīz vien Lietuva saņems vēl 302 miljonus eiro. Eiropa ir kopā ar jums," savā lapā sociālajā tīklā pavēstīja EK priekšsēdētāja.
Kādā īsti punktā Varšava un Budapešta saskrējās pierēm ar Briseli? Tās noliedz Eiropas LGBT vērtības un iekšējo tiesisko normu virsvadību pār visas Eiropas normām. Poļi liedz sievietēm tiesības izdarīt abortus, ungāri pat gatavojas ieļaut Konstitūcijā vīrieša un sievietes atšķirības. Un tas notiek laikā, kad visa modernā cilvēce atsakās no divkājaiņu dalīšanas pēc dzimuma pazīmes.
Urzulas fon der Leienas vēstījumu Viļņā sadzirdēja. Jau pirms Andžeja Dudas parādīšanās uz Lietuvas prezidenta pils sliekšņa no jaunās varas pārstāvju puses izskanēja Polijas prezidentam netīkamas runas.
Jaunizceptā Seima spīkere Viktorija Čmilīte-Nilsone acumirklī paziņoja, ka, tiekoties ar Andžeju Dudu, pastāstīs visu, ko domā par poļu sieviešu diskrimināciju.
"Pateicoties mūsu pūlēm, reproduktīvās veselības jautājumi tika iekļauti valdošās koalīcijas līgumā starp risināmajām problēmām. Mūsu acīs šī tēma ir svarīga. (..) Kā partneri, ka paziņas, kā draugi mēs nevaram ignorēt notikumus kaimiņvalstī," konstatēja Lietuvas parlamenta vadītāja.
Seima spīkerei piebalsoja arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Pēc ikdienišķajām runām par sadraudzību ar poļiem NATO ietvaros un visas Eiropas drošību, Nausēda tomēr uzmina uz sāpīgas varžacs Polijas prezidentam – plašajām protesta akcijām Varšavā.
"Mans viedoklis ir skaidrs. Es vienmēr esmu atbalstījis un atbalstīšu cilvēka tiesību un brīvību saglabāšanu un objektīvu dialogu ar sabiedrību. Tāds pats ir mans viedoklis arī jautājumā par sieviešu reproduktīvo veselību Polijā," savā lapā sociālajā tīklā uzrakstīja Nausēda dažas stundas pirms tikšanās ar Andžeju Dudu.
Acīmredzot, līdzīgām frāzēm bija caurausta abu prezidentu personīgā tikšanās.
Eļļu ugunī vēl pielēja lielākā valdošā spēka – konservatoru – līderis Gabriels Landsberģis.
"Man šķiet, sarunās uzmanība tiks pievērsta tam, ka Lietuva neizliksies, ka ir akla, ka pastāv noteiktas problēmas cilvēktiesību sfērā. Valstij, kas izvirza augstas prasības pašreizējiem kaimiņiem, - es runāju par Baltkrieviju, - pret rupjiem cilvēktiesību pārkāpumiem šajā valstī, vajadzētu izvirzīt tādas pašas prasības arī pašai sev," pamācošā tonī konstatēja Landsberģis.
Var tikai iedomāties, ko nodomāja Andžejs Duda, kad palīgi pārtulkoja viņam šo frāzi – to teica partijas līderis, kas tuvākos četrus gadus vadīs Lietuvu. Iznāk, ka Polijas prezidents saņēmis kārtīgu spļāvienu sejā no visas Lietuvas valdības.
Skuma tikai aizejošais premjerministrs Sauļus Skvernelis, - pēdējos gados viņš darīja visu iespējamo, lai sakārtotu Lietuvas un Polijas attiecības.
"Galu galā, konservatori, vēl nenākuši pie varas, nosūtīja draudu vēstules gan Latvijai, gan kaimiņvalstīm. Tā kā mums nav nekādu attiecību ar Krieviju un Baltkrieviju, atlicis vēl tikai sastrīdēties ar poļiem, tad mums visapkārt būs kaimiņi, ar kuriem mēs nerunājam. (..) Spriežot pēc šiem izteikumiem, domājams, tā notiks. Vēl vairāk, tā ir bijis vienmēr, kad pie varas Lietuvā nāca labējie," konstatēja Skvernelis.
Atliek tikai minēt, kādā noskaņojumā Lietuvu pameta Andžejs Duda. Atgādināsim, ka pirms desmit gadiem Polijas prezidents Lehs Kačinskis arī pameta Viļņu, konservatoru apspļaudīts. "Atmaksāt" viņš nepaspēja. Divas dienas vēlāk viņš gāja bojā aviokatastrofā pie Smoļenskas.
Vai Andžejs Duda paspēs norēķināties par aizvainojumiem? Atliek vēl tikai atgādināt, ka visi lielākie pēdējo gadu projekti enerģētiskās drošības jomā bijuši saistīti ar Poliju. Un, kā zināms, atriebība vislabākā ir ar aukstu prātu.
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.