RĪGA, 17. novembris – Sputnik. Pastāvīgo ES valstu pārstāvju padome pirmdienas sēdē nespēja panākt nepieciešamo vienbalsīgumu jaunajā ES septiņgades finanšu plānā un antikrīzes fonda jautājumā ar kopējo apjomu aptuveni 1,8 triljonu eiro apmērā, vēsta aģentūra AP.
Iepriekš Vācijas valdības pārstāvji ES valstu un Eiropas Parlamenta padomē kopumā saskaņoja jauno septiņgades budžetu (nedaudz virs 1 triljona eiro apmērā) un antikrīzes fondu (750 miljardu eiro apmērā). Tomēr to galīgai apstiprināšanai ir nepieciešama arī ES valstu apstiprināšana, bet tas nenotika.
"Polija un Ungārija pirmdien uzlika veto nākamajam Eiropas Savienības septiņgades budžetam un vērienīgajam atkopšanās plānam pēc Covid-19 jaunā mehānisma dēļ, kurš saista ES finansējuma piešķiršanu ar likuma augstāko varu," raksta aģentūra.
Novembra sākumā ES Padome un Eiropas Parlaments vienojās par jaunā ES tiesiskuma ievērošanas mehānisma (tiesiskas valsts vai likuma augstākās varas princips) kompromisa formu. Šo mehānismu ES līderi vienojās ieviest vasarā, kad viņi saskaņoja Es ilggadējos finanšu rāmjus (budžetu) un Savienības ekonomikas atkopšanās fonda izveidošanu. Mehānisma ieviešanu pieprasīja Rietumeiropas un Ziemeļeiropas valstis, lai garantētu, ka kopīgo finanšu līdzekļu saņēmējvalstis pieturēsies pie Eiropas Savienības vērtībām un normām, un lai ES būtu mehānisms apturēt šādu finansējumu gadījumos, kad notiek atkāpšanās no šim normām un vērtībām. Norma tiek ieviesta ilggadējo ES konfliktu fonā, pirmām kārtām Polijas un Ungārijas varasiestāžu rīcības dēļ.
Taču pašas Polijas un Ungārijas valdības ir kategoriski pret šo mehānismu, kurš var novest pie ES naudas zaudēšanas, ja tās turpinās politiku, kuru ES klasificē kā demokrātijas standartu iedragāšanu. Iepriekš Polija oficiāli piedraudēja Eiropas Savienībai uzlikt veto ES budžetam, un, neraugoties uz to, ka VFR kanclere Angela Merkele pagājušajā nedēļā tikās ar Polijas un Ungārijas premjerministriem, kompromisu panākt nav izdevies.
Vienbalsīguma trūkuma dēļ pastāvīgo pārstāvju padomē šis jautājums neaizgāja pie galīgā Savienības valstu apstiprinājuma.
Taču ilggadējam finanšu plānam ir jāsāk darboties jau no 2021. gada 1. janvāra, jo esošais septiņgades finanšu plāns, no kura veidojās savienības ikgadējie budžeti, beidzas šī gada nogalē. ES budžetus pārsvarā veido savienības līdzekļi, jaunajam antikrīzes fondam Eiropas Komisija plāno aizņemties naudu finanšu tirgū.