RĪGA, 12. novembris – Sputnik. Lietuva organizējusi tirgus pētījumu, lai noskaidrotu gāzes transportēšanas pakalpojumu pieprasījuma līmeni pagaidām vēl nepabeigtajā Lietuvas un Polijas gāzesvadā GIPL, vēsta Sputnik Lietuva. Plānots, ka gāses saslēgums sāks darbu 2022. gadā.
Projektam GIPL ir lielāks potenciāls Polijai nekā Lietuvai, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja centra "Starptautiskā energopolitika" vadītājs Jurijs Solozobovs.
"Sākumā bija plānots, ka par jauno gazifikācijas centru kļūs Lietuva ar tās peldošo SDG termināli. Tomēr noskaidrojās, ka projekts ir dārgs un nerentabls. Regazifikācijas centrs Svinouscjē komerciāli ir daudz izdevīgāks. Tāpēc no ekonomiskā viedokļa gāzesvads GIPL ir nozīmīgāks Varšavai nekā Viļņai," norādīja Solozobovs.
Polija priecājas par iespēju izmantot Briseles naudu, kas piešķirta projekta GIPL īstenošanai, atzīmēja eksperts. Viņš norādīja, ka ES vēlas būvēt interkonektoru tīklu – cauruļvadus, kas savienos esošos atzarojumus.
"Tas notiek, lai pārvietotu gāzes apjomus no viena cauruļvada uz otru. Agrāk Eiropu caurauda maģistrālie gāzesvadi no austrumiem uz rietumiem, pa ko plūda gāze no Krievijas. Tagad uzdevums ir diversificēt plūsmas un radīt papildu gāzes pārsūknēšanas avotus – gan no SDG regazifikācijas punktiem, gan glabātavām," paskaidroja eksperts.
Gāzesvada GIPL būvdarbiem paredzēto investīciju kopējais apjoms sasniedz aptuveni 500 miljonus eiro, no tiem ES nodrošina līdz 60%. Projektu īsteno Lietuvas kompānija "Amber Grid" sadarbībā ar Polijas uzņēmumu "Gaz-System". Plānots, ka līdz ar interkonektora ekspluatācijas sākumu Baltijas valstu gāzes tirgi kļūs par Eiropas vienotā gāzes tirgus daļu.