Politika

Rīgas iedzīvotāja pieprasa Rīgas domei izmaksāt viņai kompensāciju 1000 eiro apmērā

Rīdziniecei nav bijis iespējas nobalsot Rīgas domes vēlēšanās un viņa uzskata, ka tajā ir vainojama galvaspilsētas varasiestāžu bezdarbība.
Sputnik

RĪGA, 8. novembris – Sputnik. Rīgas iedzīvotāja, kura nevarēja nobalsot Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās 29. augustā, pieprasa kompensāciju no pašvaldības 1000 eiro apmērā, vēsta Bb.lv.

Rīdziniece uzskata, ka ir tiesīga pieprasīt materiālo kompensāciju, jo nav spējusi realizēt savu pilsoņa pienākumu pilsētas vēlēšanu komisijas dēļ. Pēc prasītājas domām, pilsētas vēlēšanu komisijas bezdarbība kļuva par iemeslu tam, ka viņa neguva iespēju nobalsot savā dzīvesvietā.

Šo prasību Rīgas dome izskatīs 11. novembra sēdē.

Tiek atzīmēts, ka vēlēšanu dienā pilsētas vēlēšanu komisijas pārstāvji neieradās uz mājām pie vairākiem cilvēkiem, kuri pieteica balsojumu no mājām.

Neapzīmogotās aploksnes

Atgādināsim arī par to, ka Rīgas domes vēlēšanu laikā vairāk nekā 600 balsojuma aploksnes, kuras tika atrastas vēlēšanu urnās, izrādījās bez attiecīgā vēlēšanu iecirkņa zīmoga.

Komisijas locekļi aizmāršības dēļ aizmirsa uzlikt zīmogu uz tām pirms to izsniegšanas kopā ar vēlēšanu lapām. Saskaņā ar Vēlēšanu likumu, šādas aploksnes skaitās nederīgas, tās netiek atvērtas, savukārt tajās esošās vēlēšanu lapas nedrīkst tikt ņemtas vērā balsu skaitīšanā.

"Krievu jautājums" izsīcis, nav interesanti: kur radusies rīdzinieku vienaldzība pret domi

"Saskaņas" saraksta pārstāvji pieprasīja sarīkot atkārtotu balsojumu divos iecirkņos, savukārt "Alternative" locekļi pat paziņoja par jaunu vēlēšanu nepieciešamību Rīgā. "Jaunā saskaņa" atbalstīja abus šos piedāvājumus, savukārt LKS iesniedza sūdzību CVK, pieprasot atzīt neapzīmogotās aploksnes par derīgām.

Taču CVK noraidīja iesniegtās sūdzības, norādot, ka viņiem neesot pilnvaru šādu lēmumu pieņemšanai.

Partijas nepiekrita šādam verdiktam un pārsūdzēja to Administratīvajā apgabaltiesā. Arī tiesa noraidīja visas prasības par jaunu vēlēšanu rīkošanu, taču piekrita nepieciešamībai saskaitīt balsis atkārtoti un atzīt par derīgām aploksnes bez zīmogiem.

Tiesa nolēma, ka tika pārkāpta vēlētāju griba, kuriem faktiski tika atņemtas tiesības piedalīties vēlēšanās, ko garantē Satversme. Tāpat tiesa atzīmēja, ka vēlēšanās bijusi ļoti zema aktivitāte.