RĪGA, 6. novembris – Sputnik. Kļuvuši pieejami dati par ES valstu sociālās aizsardzības izdevumiem 2019. gadā, vēsta Eurostat.
Vislielāko IKP daļu sociālajai aizsardzībai tērē Francijā (31%), Dānijā (30%) un Vācijā (29%). Vismazāk sociālajai aizsardzībai tiek tērēts Latvijā un Maltā (15% katrā), kā arī Lietuvā, Bulgārijā un Ungārijā (16% katrā).
Gandrīz visās ES valstīs lielāko sociālās aizsardzības izdevumu daļu sastāda vecuma pensijas un apgādnieka zaudēšanas pabalsti. Izņēmumu sastāda tikai Vācija, kur pirmajā vietā izrādījās ārstēšanās un invaliditātes pabalsti.
Kopumā viszemākais vecuma pensijas un apgādnieka zaudēšanas pabalsta izdevumu procents sociālās aizsardzības izdevumu vidū ir Vācijā (38%) un Dānijā (41%), savukārt visaugstākais ir Itālijā (58%) un Kiprā (54%).
Vislielākā slimības un invaliditātes pabalstu daļa ir Vācijā (44%), Čehijā un Maltā (40% katrā), savukārt viszemākā – Kiprā (26%) un Itālijā (28%).
Ģimenes pabalstu daļa svārstās no 4% Itālijā līdz 12% Vācijā un Ungārijā. Viszemākā bezdarba pabalstu daļa ir Maltā un Ungārijā (2% katrā), un visaugstākā – Beļģijā, Francijā un Itālijā (6%). Mājokļa un sociālie pabalsti veido vismazāko daļu no visiem sociālās aizsardzības izdevumiem Latvijā un Bulgārijā (1% katrā), un visaugstāko – Kiprā (9%) un Dānijā (7%).
Latvijas budžeta projekts 2021. gadam paredz pabalstu un minimālās pensijas palielināšanu, jo Satversmes tiesa šogad pieņēma vairākus lēmumus, kuros izkritizēja Latvijas sociālās aizsardzības sistēmu un atzina, ka tā ir pretrunā ar Satversmi.