Krimā paziņoja, ka Krievija ne ar vienu neapspriedīs savu teritoriju statusu

Neviens negrasās Kijevas iedomātajā samitā apspriest ar Ukrainu Krimas "atgriešanu": pussalā Ukrainas varasiestāžu plānus nosauca par politisku avantūru un blefu.
Sputnik

RĪGA, 6. novembris – Sputnik. Ukrainas varasiestādes ieplānojušas starptautisku "Krimas platformas" samitu, kurā 2021. gada maijā grasās apspriest pussalas "atgriešanas" ceļus, vēsta RIA Novosti.

Žuravļovs: Polijas plāni palīdzēt Ukrainai "atgriezt" Krimu nevienu neuztrauc

Ukrainas Ārlietu ministrijas vadītājs Dmitrijs Kuļeba, paziņojot par samitu, acīmredzot, bija domājis, ka apspriešana notiks ne vien ar dažādām valstīm no malas, bet arī ar Krieviju. Taču Krimā Ukrainas par varasiestāžu plāniem tikai pasmējās.

Krimas Starpnacionālo attiecību lietu valsts komitejas vadītājs Alberts Kangijevs uzsvēra, ka tas ir kārtējais blefs no Kijevas puses un Krievija ne ar vienu neapspriedīs savu teritoriju statusu.

Kangijevs atzīmēja, ka pat ja samitā ieradīsies kāds, izņemot Kijevas varasiestādes, kas ir maz iespējams, tā vien būs lieka laika tērēšana. Jo šādas šaubīgas Kijevas avantūras jau pašā sākumā ir nolemtas uz izgāšanos un neizraisa vairs nekādas emocijas, izņemot ironiju.

Krimas iedzīvotājiem šādas Kijevas provokācijas ir vienaldzīgas, uzsvēra Kangijevs.

Jautājums ir slēgts

Iepriekš Krimas ukraiņu kopienas vadītāja Anastasija Gridčina nosauca Ukrainu par patiesu baiļu teritoriju, kur vairākiem miljoniem krievvalodīgo iedzīvotāju atņēma tiesības runāt dzimtajā valodā, kur tiek apspiestas Maskavas patriarhāta Ukrainas pareizticīgo baznīcas – valstī lielākās konfesijas ticīgo tiesības, kur nav vārda brīvības, savukārt nevēlamos žurnālistus iznīcina.

"Miežagrauds NATO": Krima paslēpta zem neredzama kupola

Pirms tam Krimas tatāri pauda gatavību uzstāties Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā (EPPA), lai pastāstītu, ka pēc tam, kad Krima pievienojās Krievijai, viņi spēja saņemt reālu atbalstu no varasiestādēm aktuālo problēmu risināšanai, tai skaitā, kas ir saistītas ar kultūras iekārtu un attīstību.

Tāpat atgādināsim, ka Krimā vairākas reizes ir viesojušies ārzemju delegāti. Un viņi visi nonāca pie secinājuma – Krimas pussala ir kļuvusi par Krievijas daļu uz likumīgas tautas gribas paušanas pamata. Un Krimas iedzīvotāju izvēli par pievienošanos Krievijai 2014. gada referendumā nodiktēja reģiona iedzīvotāju intereses.

Ukrainas varasiestādes joprojām sapņaini dēvē Krimu par savu "īslaicīgi okupētu teritoriju". Lai gan Krievija vairākkārt paziņojusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiskā ceļā, pilnā atbilstībā ar starptautiskajām tiesībām un ANO statūtiem nobalsoja par atgriešanos Krievijas sastāvā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka Krimas jautājums ir "slēgts neatgriezeniski".