RĪGA, 2. novembris – Sputnik. Skaļais skandāls saistībā ar Kipras "zelta pasēm" beidzies ar to, ka peļņu nesošo programmu, kura atnesa republikai aptuveni 8 miljardus eiro investīcijās, slēdza, vēsta RIA Novosti.
Kipras Investīciju programma (KIP), kuras ietvaros ārzemnieki varēja iegūt pilsonību apmaiņā pret kapitālieguldījumiem, izbeidz savu darbību no 1. novembra.
Atzīmēsim, ka skandāls, kas saistīts ar šo programmu, izcēlās pēc telekanāla Al Jazeera izmeklēšanas publikācijas, kur pret Kipras augstākajiem ierēdņiem izskanēja apsūdzības par pilsonības pārdošanu noziedzniekiem no citām valstīm.
Žurnālists, stādoties priekšā kā Ķīnā par naudas atmazgāšanu notiesāta biznesmeņa pilnvarotais, lūdz Dimitrisu Sullirisu, tagad jau bijušo Kipras parlamenta spīkeri, palīdzēt viņa patronam saņemt pasi.
Zināms, ka notiesātie nepaspēja oficiāli izmantot KIP. Taču Sulliruss pateica žurnālistam, ka jautājumu var atrisināt par labu biznesmenim. Turklāt sarunā viņš minēja Latviju. It kā, ja ar Kipru radīsies problēmas, tad pasi varēs nopirkt tur.
Latvijā nepalika nepamanīts šis skandalozais paziņojums, lai gan izteikts kuluāra sarunā. Šī nianse radīja Latvijas Saeimas spīkeres Ināras Mūrnieces sašutumu. Viņa paziņoja, ka bijusi ļoti sarūgtināta, dzirdot, ka Latvija pieminēta tik neglītā kontekstā.
Mūrniece apliecināja, ka Latvijas pilsonību nopirkt nav iespējams, un viņa personīgi kategoriski noliedz visu Sullirusa teikto.
Sarunā iesaistījās arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). Tās pārstāvji uzsvēra, ka esot neiespējami nelikumīgā ceļā, apejot pieņemtās normas, saņemt Latvijas pilsonību. Vēl vairāk PMLP rūpīgi un regulāri pārbauda jaunizcepto pilsoņu datus – visus dokumentus un pierādījumus, arī latviešu valodas zināšanas.
Skandāls Kiprā
Tikmēr Kiprā līdz ar Sullirusu, kurš oktobrī demisionēja, pa ādu dabūja vairāki citi pazīstami politiķi. Pat Kipras parlamenta vadītājs Al Jazeera žurnālista slēptās kameras uzņemtajos kadros sola atbalstīt pilsonības piešķiršanu minētajam neesošajam uzņēmējam no Ķīnas.
Vienlaikus Eiropas Komisija iniciēja pārbaudi, lai noskaidrotu, vai programmas, kas ļauj saņemt Kipras un Maltas pilsonību, atbilst Eiropas likumdošanas normām.
Maltas un Kipras valdībām divu mēnešu laikā jāatbild uz apsūdzībām. Ja EK nesaņems apmierinošas atbildes, iespējams, pret šīm valstīm tiks ieviestas sankcijas.
Kipras varasiestādes plānoja samazināt izsniedzamo pasu skaitu no 700 līdz 300 pasēm 2021. un 2022. gadā un līdz 200 – 2023. gadā. Taču Kipras ministru padome 13. oktobra ārkārtas sēdē pēc finanšu ministra un iekšlietu ministra ierosinājuma atcēla KIP, izskaidrojot to ar programmas trūkumiem un tās ļaunprātīgu izmantošanu.
Kopš 2013. gada, kad uzsāka darbību KIP, Kipras budžets saņēma aptuveni 8 miljardus eiro ārzemju investīcijās. Kipra izsniedza aptuveni 4000 "zelta pasu" tiem, kas ieguldīja ekonomikā 2,5 miljonus dolāru.