Senāta locekļi Rodžers Vīkers un Dens Sallivans uzskata, ka valstī jūtams ass ledlaužu deficīts, kas spētu strādāt pie Ziemeļpola, un Krievija ir daudz izdevīgākā stāvoklī. Par ledlaužiem un to lomu lielvalstu cīņā par savām interesēm portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.
Vientuļš ledlauzis
Vīkers un Sallivans konstatēja: Maskavas rīcībā ir lielākā ledlaužu flote pasaulē, tajā ir vairāk nekā 40 kuģi. Salīdzinājumam: ASV Krasta apsardzes rīcībā ir tikai divi ledlauži – Polar Star un Healy, pie tam otrs tiek remontēts pēc ugunsgrēka uz borta. Ar vienu darba kārtībā esošu ledlauzi ekonomiskajai un militārajai lielvalstij nepārprotami nepietiek. Savukārt kontrole pār Arktiku paver piekļuvi bagātiem dabas resursiem un ļauj parūpēties par pastāvīgu militāro klātbūtni Eirāzijas ziemeļos.
Eksperti atgādināja, ka šovasar Krievijas Jūras kara flote organizēja lielākās mācības kopš aukstā kara laikiem netālu no Aļaskas krastiem. Pie tam pēdējos gados Maskava atjaunojusi aptuveni 50 militāros objektus Arktikā, kas bija pamesti pēc Padomju Savienības sabrukuma. Tajos atkal dislocēts bruņojums un karavīri. Savukārt Ķīna būvē divus ledus klases kuģus un neslēpj, ka uzskata reģionu par ekonomisko "Polāro Zīda ceļu". Amerikāņi šajā fonā izskatās kā nabaga radinieki.
Jau jūnijā prezidents Donalds Tramps ziņoja, ka nepieciešams veidot spēcīgu ledlaužu floti. Amerikāņu valdība īsteno programmu, kuras ietvaros plānots uzbūvēt sešus jaunus kuģus, ieskaitot smagās klases kuģus, - tādi valstī nav būvēti jau 40 gadus. Kongress jau nodrošinājis finansējumu galvenā ledlauža būvdarbiem. Tā izmēģinājumi paredzēti 2024. gadā. Savukārt Krasta apsardzes vadība pieprasījusi līdzekļus otrā kuģa būvdarbiem.
Pagaidām, ziņo senatori, nāksies pagarināt Polar Star ekspluatācijas laiku vismaz līdz 2023. gadam. Faktiski kuģis jau gadsimta sākumā izlietojis visu resursu, un uzdevums nodrošināt ASV līdera pozīcijas Arktikā tam noteikti nav pa zobam.
Ledus armāda
Krievija nekad nav pārtraukusi ledus klases kuģu būvi. Piemēram, 21. oktobrī darbu sāka projekta 22220 "Arktika" galvenais atomledlauzis. Kuģim ir divas enerģētiskās spēkiekārtas ar reaktoriem RITM-200 (to jauda sasniedz 175 MW katra). Ledlauzis pārvar 2,8 metrus biezu ledu ar 1,5-2 mezglu ātrumu. Tas var strādāt gan okeānā, gan upju gultnē. "Atomflot" plāno saņemt vēl četrus šī projekta kuģus – "Sibir", "Ural", "Yakutia" un "Chukotka". Abus pirmos kuģus plānots iekļaut ierindā 2021. un 2022. gadā.
"Ledlauža "Arktika" nolaišana ūdenī – tas nav vienkāršs notikums, kad tiek uzbūvēs ļoti liels kuģis, pie tam oriģināls, pašmāju kuģubūvētavās, bez Rietumu tehnoloģijām un elementiem, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Militāri politisko pētījumu centra direktors Aleksejs Podberezkins. – Galvenais ir politiskā nozīme. Jauno ledlaužu sērija tiks uzbūvēta tuvākajos gados, un Krievija varēs kontrolēt situāciju uz Ziemeļu ledus ceļa ne tikai dziļūdens iecirkņos, bet arī – un tas ir daudz svarīgāk – seklajos iecirkņos. Tagad mēs varam nodrošināt transporta koridoru no Dienvidaustrumāzijas un Āzijas-Klusā okeāna reģiona uz Eiropu, pie tam cauru gadu."
Atomledlauži ir panākumu ķīla jebkādiem militāriem un civiliem būvdarbiem reģionā. Līdz ar "Arktiku" Krievijas rīcībā ir divi kuģi ar divu reaktoru kodolenerģētisko iekārtu ar 75 tūkstošu zirgspēku jaudu ("Yamal", "50 let Pobedi"), divi ledlauži ar viena reaktora spēkiekārtu ar aptuveni 50 tūkstošu zirgspēku jaudu ("Taimir", "Vaigach"), lihterkuģis "Sevmorput" ar reaktoru ar 40 tūkstošu zirgspēku jaudu, kā arī pieci tehnoloģiskās apkalpes kuģi. Ledlauzis "Sovetskiy Soyuz" patlaban ir rezervē. Visnotaļ iespaidīga arktiskā flotile, pat neskaitot dīzeļelektriskos kuģus.
To starpā ir, piemēram, mūsdienīgais "Ilya Muromets", kurš sāka darbu Ziemeļu flotes sastāvā 2017. gadā. Tas spēj strādāt līdz metru bieza ledus laukā. Līdztekus galvenajai funkcijai – kuģu pavadīšanai Arktikas ūdeņos, kuģis piegādā kravas arktiskajam karaspēka grupējumam. Projektā paredzēta arī bruņojuma, piemēram, artilērijas iekārtu AK-630, AK-230, AK-306 montāža. Teorētiski ledlauzi var pārvērst par kara kuģi – atliek tikai aprīkot to ar pretkuģu raķetēm.
Līdera pozīcijas saglabātas viemēr
Krievija vienmēr ir apsteigusi citas valstis ledus klases kuģu būves nozarē. Pirmais mūsdienīgais ledlauzis bija stūres propellera velkonis "Pilot", kas stājās ierindā 1864. gadā. Konstrukcija tika atzīta starptautiskā līmenī. 1871. gadā Vācijas valdība iegādājās no Krievijas ledlauža rasējumus, lai attīrītu no ledus Hamburgas ostas akvatoriju un Elbu, jo zemās temperatūras dēļ tirdzniecība reģionā apstājās. Pēc tam vāciešu piemēram sekoja uzņēmēji no Dānijas, Zviedrijas un ASV.
Arī pirmo atomledlauzi pasaulē uzbūvēja PSRS, tas nesa Ļeņina vārdu. Atomledlauzis nonāca Jūras flotes ministrijas rīcībā 1959. gadā. Gigants būtiski paildzināja navigācijas periodu ziemeļu platuma grādos. Jau pirmajos sešos ekspluatācijas gados "Lenin"pārvarēja vairāk nekā 82 tūkstošus jūras jūdžu un patstāvīgi izveda vairāk nekā 400 kuģus. 1989. gadā ledlauzis noenkurojās Murmanskā. Tas iekļauts federālās nozīmes kultūras mantojuma pieminekļu reģistrā.
Krievija ir vienīgā valsts, kas izmanto lihterledlaužus. "Sevmorput" ar tonnāžu 61,88 tūkst. t apmērā ir lielākais transporta kuģis pasaulē. To ekspluatē no 1988. gadam. Kuģis spēj patstāvīgi pārvarēt līdz metru biezu ledu. Patlaban tas ir vienīgais kravas kuģis ar atomspēkiekārtu.