Desmitiem kuģu un zemūdeņu, PRA sistēmu pārvarēšana, ātrā globālā trieciena stratēģija – Pentagons nolēmis apbruņot ar hiperskaņas raķetēm visus "Arleigh Burke" klases eskadras mīnu kuģus. Ambiciozais projekts paredz, ka tiks mainīts vairāk nekā septiņdesmit vimpeļu bruņojums. Taču tas ir vienkārši tikai uz papīra – raķete vēl nav gatava, eskadras kuģiem vajadzīga dziļa modernizācija. Par hiperskaņas problēmām ASV portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.
Būs vajadzīgs laiks
Pentagons plāno, ka pirmās hiperskaņas ieročus saņems jaunās "Virginia" klases atomzemūdenes un "Zumwalt" eskadras kuģi, pēc tam - "Arleigh Burke" klases kuģi, lielākie trieciena vimpeļi ASV Jūras spēkos.
Grūtības rada tas, ka amerikāņu hiperskaņas raķetes gabarītu dēļ vienkārši neietilpst eskadras kuģu nišās. Kuģiem vajadzīga nopietna modernizācija: jānomaina starta moduļi, jāuzlabo uguns kontroles sistēmas. Cik tas viss izmaksās un cik ilgu laiku aizņems, - tas pagaidām nav zināms.
Daudzu ASV Jūras spēku kuģu stāvoklis nav apmierinošs, to atzīst pat Pentagons. Piemēram, gandrīz 30 "Arleigh Burke" klases kuģu ekspluatācijas laiks tuvojas galam, modernizācija, kam jau atvēlēti simtiem miljonu dolāru, stāvokli neglābj. Īpašas grūtības rodas ar kuģa radaru apkalpošanu un spēkiekārtu darbības uzturēšanu.
Skaidrs, ka strauji novecojošo eskadras kuģu aprīkošana ar jaunām starta iekārtām un hiperskaņas ieročiem nav rentabla. Eksperti uzskata, ka, neskatoties uz Pentagona skaļajiem izteikumiem, šie kuģi arī turpmāk izmantos spārnotās raķetes "Tomahawk".
"Neizdosies ātri mainīt tik daudzu eskadras kuģu ekipējumu, - sarunā ar RIA Novosti atzīmēja militārais eksperts Aleksejs Ļeonkovs. – Domājams, programma īstenosies divos virzienos: modernizēs tikai "svaigos" "Arleigh Burke", piedevām hiperskaņas raķešu starta iekārtas samontēs uz jaunajiem kuģiem. Par cenu amerikāņiem nospļauties – šobrīd viņi ir gatavi iztērēt jebkādu summu, lai tikai izlīdzinātu līdzsvaru un atgūtu līdera pozīcijas."
Dārgi un pamatīgi
Savukārt amerikāņu analītiķi uzskata, ka flotes pārabruņošanai ar hiperskaņas ieročiem būs vajadzīgi jauni eskadras kuģi vai mazāku izmēru raķetes. Pirmais variants būtu labāks, jo raķeti, šķiet, Pentagons it kā jau ir izvēlējies.
"Flotes pamata bruņojumam izraudzīts tas pats projekts, ko izstrādā sauszemes spēkiem, - Advanced Hypersonic Weapon, — precizēja Ļeonkovs. — Divpakāpju cietā kurināmā raķete. Pirmā pakāpe – paātrinājumam, otrā – planējošais bloks. Jūras bāzes raķetes plānots uzstādīt ne tikai "Arleigh Burke" eskadras kuģiem, bet arī "Ohio" un "Virginia" klases zemūdenēm. Patlaban tās modernizē šiem nolūkiem."
Pie tam no perspektīvajiem hiperskaņas ieroču nesējiem Pentagons vēl aizvien pēta jaunās paaudzes kuģa projektu. Eskadras kuģi DDG Next plānots būvēt gandrīz tikpat lielu kā "Arleigh Burke", tikai ar ietilpīgākām starta iekārtām un pastiprinātu bruņojumu.
Atgādināsim, ka amerikāņi jau mēģināja nomainīt "Arleigh Burke", tomēr neveiksmīgi – tehnoloģiski attīstītie eskadras kuģi Zumwalt iznākuši pārlieku neveikli un sagādāja milzu galvassāpes jūrniekiem. Iekārtas un bruņojums nebija gatavi, tāpēc to drošība un gatavība darbam izrādījās visnotaļ apšaubāmi.
Piemēram, nedēļu pēc pirmā Zumwalt nolaišanas ūdenī no ierindas izgāja galvenā spēkiekārta – kuģis "noslāpa" Panamas kanālā, to nācās buksēt uz tuvāko jūras kara bāzi remontam. Arī nākamais vimpelis demonstrēja kritiskas problēmas ar elektroiekārtām.
Pie tam cenas ziņā Zumwalt ir salīdzināmi ar aviācijas bāzes kuģiem. Katrs eskadras kuģis ASV budžetam izmaksāja aptuveni 4,5 miljardus dolāru. Galu galā ieplānoto 32 kuģu vietā Pentagons aprobežojās ar trim.
Lēmums uzstādīt hiperskaņas ieročus uz Zumwalt, acīmredzot, pieņemts tāpēc, ka nekur citur tos neuzstādīsi. Tā kā kuģi nav piemēroti dienestam vai karadarbībai, komandieri nolēmuši padarīt tos par platformu jauno raķešu izmēģināšanai.
Atpalicēja lomā
Zemūdens nesēji – pārsvarā tās ir daudzfunkcionālās zemūdenes "Virginia". To bruņojumu plānots mainīt līdz 2028. gadam. Šīs zemūdenes tiks iekļautas tā saucamajā ātrā globālā trieciena programmā, kas paredz individuālus konvencionālos triecienus jebkurā planētas vietā stundas laikā. Sauszemes spēki saņems pirmos hiperskaņas kompleksus mazliet agrāk – līdz 2023. gadam.
Savukārt Krievijas Bruņotie spēki jau saņēmuši hiperskaņas bruņojumu un regulāri apgūst tā lietošanu mācībās. Informācija par sauszemes stratēģisko kompleksu "Avangard" tika sniegta jau 2018. gada pavasarī. Šāviņš – starpkontinentālā raķete UR-100N un planējošais bloks, kas iztur superaugstu temperatūru – atmosfēras blīvajos slāņos palielina ātrumu līdz 25 tūkstošiem kilometru stundā.
Kompleksa sērijveida ražošana sākta pirms diviem gadiem, pirmais ar "Avangardu" bruņotais pulks sāka dežūru 2019. gada decembrī. Līdz šī gada beigām Krievijas Aizsardzības ministrija sagatavos vēl divām raķetēm vajadzīgo infrastruktūru Orenburgas apgabalā. Arī flote neatpaliek. Oktobra sākumā Ģenerālštābs informēja par hiperskaņas spārnotās raķetes "Cirkon" sekmīgu izmēģinājuma startu no fregates "Admiral Gorshkov". Lādiņa ātrums pārsniedza 8 Mahus (aptuveni 9,5 tūkstoši kilometru stundā) un tikai 4,5 minūšu laikā pārvarēja 450 kilometru attālumu. Perspektīvā raķete spēs likvidēt mērķus 1000 km attālumā un sasniegt 9 Mahu ātrumu.
Domājams, Bruņotajos spēkos komplekss tiks pieņemts 2021. gadā. To saņems esošie un topošie kuģi un zemūdenes. Cita starpā 2025.-2026. gg. JKF uzbūvēs divas 22350 projekta fregates. Starp zemūdenēm "Cirkon" pirmā saņems daudzfunkcionālā atomzemūdene "Kazan". Jūrniekiem to nodos decembrī, pagaidām zemūdene tiek izmēģināta.
Pie tam Krievijas rīcībā ir arī gaisa bāzes hiperskaņas bruņojums "Kinžal". Pārtvērēji MiG-31K saņem tādas raķetes no 2017. gada. Vairāki lidaparāti dislocēti Dienvidu kara apgabalā, līdz 2024. gadam "Kinžal" saņems aviācijas pulks Krasnojarskas novadā. Komplekss likvidē mērķus līdz 2 tūkst. kilometru attālumā un var izmantot gan konvencionālos, gan kodollādiņus.