"Vašingtona, aizbildinoties ar epidemioloģisko palīdzību Šanhajas sadarbības organizācijai, savāc bioloģiskos datus," konstatēja Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs, tiekoties ar kolēģiem ŠSO. Ko īsti pēta amerikāņu laboratorijas? Par to portālā RIA Novosti stāsta Galija Ibragimova.
No karadienesta civilajā darbā
Biolaboratorijas Vidusāzijā un Kaukāzā amerikāņi sāka veidot jau pēc PSRS sabrukuma. Neko nevajadzēja būvēt: liela daļa pētījumu centru atklāti uz padomju institūtu bāzes. No 50. gadiem to specialitāte bija infekcijas slimības, mēra, tīfa un holeras vakcīnas.
70. gados Maskavas un Vašingtonas bruņošanās sacensības papildināja bioloģiskā un ķīmiskā kara draudi. Klīda baumas, ka sociālistiskā bloka valstu laboratorijas izmēģina ieročus, ko padomju vara apņēmusies likt lietā pret Rietumiem. Nekādu prātīgu liecību tām nebija. Tomēr, kad PSRS sabruka, bija svarīgi nepieļaut noplūdes no pētnieciskajiem centriem.
Amerikāņi piedāvāja sadarbību. 90. gadu sākumā viņi palīdzēja Maskavai likvidēt ķīmisko, bioloģisko un kodolieroču krājumus bijušajās republikās. Senatori Sems Nans un Ričards Lugars izstrādāja speciālu "Draudu kopīgas likvidācijas programmu" un tās ietvaros modernizēja biolaboratorijas Vidusāzijā un Kaukāzā.
Pēc būtības, tie bija militāri objekti. Ar amerikāņu atbalstu tos pārveidoja par civiliem zinātniski pētnieciskajiem centriem. Tomēr epidemioloģiskā situācija Kazahstānā, Uzbekistānā, Tadžikistānā un Gruzijā vēl joprojām bija sarežģīta – nereti tika fiksēti holeras, hepatīta, tīfa uzliesmojumi.
Vašingtona piešķīra līdzekļus bīstamo slimību pētīšanai, taču ar noteikumu, ka laboratorijās varēs strādāt arī amerikāņu speciālisti. Reģionā savāktie štammi tika nogādāti rietumvalstu pētnieciskajos centros - amerikāņi skaidroja, ka Eiropā un ASV speciālistiem ir plašākas iespējas izpētīt vīrusu un radīt vakcīnu.
Uz Maskavas jautājumiem par to, kāpēc grantus laboratorijām piešķir no Pentagona un NATO budžetiem, amerikāņi atbildēja vienu un to pašu: pētījumu mērķis ir miermīlīgs.
Pēc Pentagona pasūtījuma
Īpaši aktuāla tēma kļuva 2018. gadā, kad Gruzijas bijušais valsts drošības ministrs Igors Giorgadze pastāstīja, ka pēc ārstēšanās Ričarda Lugara Sabiedriskās veselības aprūpes pētījumu centrā miruši desmitiem cilvēku. Viņš pieļāva, ka laboratorijā notikuši eksperimenti ar cilvēkiem.
Giorgadze pievērsa uzmanību arī augstajam bakterioloģiskās aizsardzības līmenim. Pēc viņa vārdiem, centra rīcībā ir iekārtas kaitīgu vielu izsmidzināšanai un lādiņi ar bioloģiski aktīvu materiālu.
"Kāpēc tādas lietas vajadzīgas iestādei, kuras mērķis ir iedzīvotāju aizsardzība?" taujāja bijušais ministrs. Pie tam, viņš piebilda, centra darbinieki neslēpa, ka pilda Pentagona pasūtījumus.
ASV paziņoja, ka Giorgadzes apsūdzības esot absurdas, un no jauna apliecināja, ka visi pētījumi notiek tikai ar miermīlīgiem mērķiem.
Tomēr Krievija necietīs bioloģiskos eksperimentus pie savām robežām, brīdināja Ārlietu ministrijas Bruņojuma neizplatīšanas un kontroles lietu departamenta vadītājs Vladimirs Jermakovs.
Lai gaisinātu šaubas, Gruzijas valdība uzaicināja Krievijas speciālistus apmeklēt objektus. Taču, ņemot vērā pērno krīzi Maskavas un Tbilisi attiecībās, vizīte nenotika.
Kazahstānas štammi
Maskavu satrauc arī bioloģiskās laboratorijas Kazahstānā. Kolektīvās drošības līguma organizācijas valstu ārlietu ministru apspriedē maijā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Krievija iebilst pret ASV biolaboratorijām pie valsts robežām.
Situāciju kritizēja arī Ķīna – tā pieprasīja no ASV slēgt visus Pentagona finansētos pētījumu objektus Vidusāzijā. Savukārt amerikāņi ieteica ĶTR neiejaukt reģiona valstis ASV un Ķīnas pretrunās.
Bioloģiskās laboratorijas tiek apspriestas arī ŠSO samitos. Lai arī organizācijas locekļi – Kazahstāna, Uzbekistāna un Tadžikistāna – apgalvoja, ka zinātniskie centri nav saistīti ar amerikāņu militārajiem pētījumiem, Krieviju un Ķīnu tas nepārliecināja. Izskanēja viedoklis, ka ŠSO locekļiem nāktos vērīgāk sekot tamlīdzīgai darbībai.
Drīz vien pēc izskanējušās kritikas Kazahstānas prezidents Kasims-Žomarts Tokajevs deva rīkojumu sagatavot likumu par bioloģisko drošību. Viņš uzsvēra, ka laboratorijas jāstrādā vietējiem, nevis ārvalstu speciālistiem. Valsts vadītājs nepaskaidroja, par kādiem centriem viņš runā, tomēr novērotāji precizēja: runa ir par Centrālo laboratoriju Almatā.
Tās specialitāte ir Kazahstānai raksturīgu vīrusu štammu pētījumi. Kopš 2016. gada tā strādā uz Kazahstānas Karantīnas un zoonozo infekciju zinātniskā centra bāzes, pakļauta Veselības ministrijai un tiek uzskatīta par republikas īpašumu, lai arī būvēta uz Pentagona rēķina. ASV šiem nolūkiem piešķīra 108 miljonus dolāru.
Bioloģiskā laboratorija Almatā jau vairākkārt radījusi bažas Kazahstānā. 2018. gadā valstī manāmi pieauga meningīta gadījumu skaits. Paklīda baumas, ka laboratorijā notikusi meningokoka infekcijas štamma noplūde. Žurnālisti un blogeri uzskatīja, ka amerikāņi tīšām pieļāvuši vīrusa izplatīšanos eksperimenta labad.
Kazahstānas Veselības ministrija apgalvoja, ka nekādas epidēmijas nav. "Kazahstānā ir 58 meningīta gadījumi, no tiem Almatā – 32. Relatīvie rādītāji no PVO viedokļa ir zemi," norādīja resors.
Stāvoklis ar koronavīrusu ir līdzīgs: internetā apgalvo, ka tas saistīts ar bioloģisko laboratoriju. Valdība noliedz konspiroloģiju un aicina neizplatīt paniku.
Sarežģīta epidemioloģija
Ārvalstu bioloģiskās laboratorijas ir arī Tadžikistānā. Viena no tām izveidota Dušanbē 2013. gadā uz Gastroenteroloģijas institūta bāzes. Projektu finansēja Merjē labdarības fonds (Francija), kas būvējis tādus pašus objektus Ķīnā, Mjanmā, Bangladešā un Āfrikas valstīs.
Frančiem parasti palīdzēja ANO un ASV Starptautiskās attīstības aģentūra (USAID). Investīcijas pārsniedza 3 miljonus dolāru. Arī Tadžikistānā sponsori skaidroja: tas esot nepieciešams sarežģītās epidemioloģiskās situācijas dēļ.
Vēl vienu laboratoriju 2019. gadā organizēja uz Republikas Tuberkulozes apkarošanas centra bāzes. Sponsori – USAID un Pentagons. Vietējie biologi ar ārvalstu kolēģu dalību tur pēta tuberkulozi, malāriju, hepatītu un holeru.
Pērn Tadžikistānas ziemeļos tika atklāts jauns objekts. Par to pieejama vien ierobežota informācija, finansējumu nodrošinājuši amerikāņi.
"Atdzimšana" amerikāņu stilā
ASV militāri bioloģiskajā programmā piedalās arī Uzbekistāna. 2018. gadā par to informēja Krievijas Bruņoto spēku Radiācijas, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības spēku komandieris ģenerālmajors Igors Kirilovs. Viņš paskaidroja, ka Uzbekistāna palīdz amerikāņiem savākt datus par patogēniem mikroorganismiem.
Krievijas militārpersonas izteikumi radīja izbrīnu Taškentā. "Atklāti sakot, neesam par to neko dzirdējuši," Kirilova teikto komentēja republikas Aizsardzības ministrija.
Tomēr Uzbekistānas valdība nenoliedza, ka 2007. gadā amerikāņi piešķīra grantu Virusoloģijas institūtam Taškentā. Par šiem līdzekļiem vietējie speciālisti kopā ar amerikāņiem sāka pētīt brucelozi, kuras uzliesmojumi reģionā tiek fiksēti diezgan bieži. Tomēr ASV palīdzība situāciju nemainīja – nākamajā gadā saslimstība pat pārsniedza agrāko gadu rādītājus.
Ilgus gadus amerikāņi turpināja pētījumus Uzbekistānai piederošajā salā Vozroždeņije salā Arāla jūrā. Padomju laikos tur bija bioķīmiskais poligons, kur izmēģināja bakterioloģiskos ieročus. 2000. gados ASV mēģināja sameklēt poligona glabātavās Sibīrijas mēra sporas. Tādu aktivitāti Vašingtona pamatoja ar vēlmi uzlabot ekoloģisko situāciju reģionā. Taču, gluži pretēji, Uzbekistānā tika reģistrēti Sibīrijas mēra gadījumi. Paklīda baumas par tīšu noplūdi, tomēr pagaidām nav pierādījumu tam, ka infekcija būtu saistīta ar Virusoloģijas institūtu.