RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Valstī top liela valsts pārvaldē strādājošo atlīdzības sistēmas reforma, kas paredz palielināt algas virknei valsts augstāko amatpersonu, piemēram, Valsts prezidentam un premjeram. Valsts kontrole ir neapmierināta ar reformas norisi, vēsta TV3.
Jautājums par atalgojumiem valsts pārvaldē un ierēdniecībā ir krietni pasens, taču nekādas izmaiņas nav sekojušas. Rezultātā izveidojusies neviendabīga sistēma. Piemēram, ir turīgākas un mazāk turīgas ministrijas, un lai gan visiem valsts sekretāriem fiksētā alga ir aptuveni 2400 eiro uz papīra, katra iestāde atbilstoši savai rocībai šo summu ceļ uz augšu ar dažādām piemaksām un prēmijām. Faktiski tās ir automātiskas, nevis par tiešām labi padarītu darbu. Sistēmu jau gadiem ilgi kritizē Valsts kontrole.
"Mēs šobrīd gribam šo sistēmu, kas 10 gadu nav grozīta un šobrīd jau plīst pa visām šuvēm, pārskatīt.
Gribam noteikt konkurētspējīgas pamatalgas, pamatīgi revidējot šīs piemaksas, mazinot šo piemaksu apjomu no 60%, kas ir šobrīd, līdz maksimums 30%, bet ļoti sasaistīt ar katra individuālā cilvēka sniegumu," norāda Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
"Tas, ka mums mainās vadītāji, nozīmē, ka mums ir ļoti grūti noturēt vēsturisko atmiņu, mums ir grūti noturēt konsekvencei attīstībai, mums ir grūti noturēt līderību valsts pārvaldē," saka Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta vadītāja Katri Vintiša.
Būtiskākais reformā ir jauna, no 2022. gada darba tirgus situācijai līdz 80% pietuvināta amata grupu skala ar tām piemērojamo minimālo, vidējo jeb ieteicamo un maksimālo atalgojumu. Tas būs krietni lielāks nekā patlaban, bet iecerēts samazināt dažādās piemaksas.
Pirmā grupa ir augstākā līmeņa vadītāji – ministriju valsts sekretāri, lielu iestāžu priekšnieki. Atbilstoši iecerētajai formulai šogad augstākajā kategorijā ieteicamā fiksētā alga būtu divreiz lielāka nekā patlaban – 5100 eiro.
Pērn Valsts kanceleja norādīja, ka iecerētā reforma papildu naudu no valsts budžeta neprasīšot. Tā vien atraisīšot rokas iestādēm brīvāk rīkoties ar līdzekļiem un celt algas darbiniekiem un ietaupītā un optimizācijas rēķina.
Tagad izskatās citādi, jo likumprojekts pēc hierarhijas loģikas paredz celt atalgojumu vairumam valsts augstāko amatpersonu. Prezidentam, premjeram, Saeimas spīkeram, ministriem, tiesu priekšsēdētājam. Atbilstoši formulai un prognozei 2022. gadā prezidentam, premjeram un citiem mēneša atalgojums pārsniegtu 7000 eiro.
"Pirmkārt, mums ir jāparaugās uz to, kā mūsu augstākās šobrīd amatpersonas ir atalgotas. Ja tie ir lieli uzņēmumi ar lielu apgrozījumu, tad vadības algas ir 8000 līdz 12 000, varbūt pat vairāk. Mūsu augstāko amatpersonu algas nesasniedz pat pusi no tā," norādīja Vintiša.
Tāpat augstāko amatpersonu algas iepaliekot iepretim situācijai citās Eiropas Savienības valstīs.
Vienlaikus algas Saeimā un valdībā attieksies tikai uz laiku pēc nākamajām parlamenta vēlēšanām un secīgi Ministru kabineta izveides. Līdz tam jādzīvo pašreizējā sistēmā.
Valsts kontrole ar atalgojuma reforma virzību nav apmierināta: valsts pārvaldes reformas plāns paredz, ka vispirms tiek samazināts darbinieku skaits, iegūts finanšu resurss, tiek definēti skaidri sasniedzamie rezultāti un tad celtas algas. Tagad ar pēdējo jautājumu tiekot skriets pa priekšu, turklāt, visticamāk, tāpat būs nepieciešama papildu nauda no valsts budžeta.
"Šie papildu līdzekļu pieprasījumi būs. Tas, kas ir ļoti slikti – tas viss nav apzināts. Nevar virzīt kaut kādu likumprojektu, kas uzliks saistības valstij, nezinot, kāda ir kopējā papildus vajadzīgā summa," saka valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Valsts kancelejā norāda, ka nodarbināto skaits pēdējos gados ir samazinājies – pat par 7%, taču neprecizēja, kāds līdzekļu apmērs ietaupīts un vai tas jau nav pārdalīts citām lietam. Tāpat tiekot jau domāts arī par sasniedzamo darbības kritēriju noteikšanu iestādēm un amatpersonām.
Personāla atlases kompānijā "Amrop" stāsta, ka precīzus datus par algu atšķirībām publiskajā un privātajā sektorā ir grūti iegūt, taču tie varētu būt 25-30%. Augstākajā līmenī šķēre varētu būt lielāka, bet tas esot loģiski. Atbildība, darba sarežģītība un risks privātajā sektorā ir lielāks.
"Valsts uzņēmumi – viņi nerada, kā saka, nauda vai pievienotu vērtību. Tur ir svarīgi efektīvi apsaimniekot," saka "Amrop" vadošā partnere Rīgas birojā Aiga Ārste-Avotiņa.
Lai gan Valsts kancelejas vēlme atalgojuma sistēmu sakārtot ir apsveicama, bieži vien iemesls, kāpēc cilvēki nekandidē konkursos uz valsts pārvaldi, ir politiskais fons, nevis atalgojums.
"Viņi izvēlas nekandidēt tā dēļ, ka viņi uzskata, ka tas konkurss ir butaforija," saka Ārste-Avotiņa.
Valdības dienaskārtībā reforma bija jau šonedēļ, taču tika atlikta par nedēļu. Tomēr neoficiāla informācija liecina, ka domstarpību dēļ koalīcijā patlaban nolemts ar tās virzību piebremzēt.