Latvija iztērēs 405 miljonus eiro, lai sagatavotos atslēgšanai no BRELL

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plāns 2021.-2030. gadam paredz investīcijas 405 miljonu eiro apmērā.
Sputnik

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators "Augstsprieguma tīkls" (AST) no 2021. līdz 2030. gadam plāno ieguldīt attīstībā 405 miljonus eiro. Par to liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātais Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plāns, vēsta BNN.

Lielākā daļa izdevumu būs saistīta ar tīkla caurlaides spēju palielināšanu un Baltijas reģiona elektroenerģijas pārvades drošības veicināšanu ar mērķi īstenot 2025. gadā iziešanu no enerģijas gredzena BRELL un sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem.

Simtiem miljonu eiro "enerģētiskajai neatkarībai no Krievijas": Kariņš par EK lēmumu

"Šodien apstiprinātais plāns ir cieši saistīts ar Eiropas pārvades sistēmu operatoru asociācijas ENTSO-E desmit gadu attīstības plānu, lai sasniegtu vienu no Eiropas stratēģiskajiem mērķiem enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā – Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropu," komentēja plānu AST valdes priekšsēdētājs Varis Broks.

Baltijas valstis joprojām strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju energosistēmu tā dēvētajā BRELL gredzenā un ir atkarīgas no dispečeru punkta Maskavā un Krievijas elektroenerģijas tīkla. Lietuva, Latvija un Igaunija paziņoja, ka līdz 2025. gadam plāno izstāties no BRELL enerģijas gredzena.

Apstiprinātais scenārijs paredz veikt sinhronizāciju caur pašreizējo savienojumu LitPol Link un jauno jūras kabeli starp Lietuvu un Poliju, kā arī sinhronajiem kompensatoriem, kuri tiks iekārtoti visās Baltijas valstīs.

Krievija veic nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu izstāšanos no valsts energosistēmas. Kaļiņingradas apgabala enerģētiskās drošības labad uzbūvētas Majakovskas un Talahovksas TES ar 156 MW jaudu, kā arī Pregoļskas gāzes TES ar 456 MW jaudu.

Šogad plānots noslēgt Primorskas ogļu TES būvdarbus. Tās jauda būs 198 MW. Šī stacija strādās "aukstās rezerves" režīmā.

Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem koordinē Eiropas Komisija. Tās viceprezidents enerģētiskās savienības jautājumos Marošs Šefčovičs pavēstīja, ka neviens nevēlas saskarties ar nepatīkamiem pārsteigumiem elektroenerģijas piegādes jomā – ne Baltijas valstis, ne Krievija vai Baltkrievija, tāpēc puses plānveidīgi risina tehniskās konsultācijas.