RĪGA, 16. oktobris – Sputnik. Krievijas un Latvijas attiecības ir sarežģītas jau vairāku gadu garumā. Daudzus procesus ietekmēja koronavīrusa pandēmija, tomēr tas nespēlē izšķirošo lomu, paziņojas ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris, komentējot Krievijas vēstnieka Latvijā Jevgeņija Lukjanova interviju, vēsta Тvnet.lv.
Iepriekš Krievijas vēstnieks Latvijā Jevgeņijs Lukjanovs intervijā avīzei "Segodņa" paziņoja, ka pēdējos gados abu valstu savstarpējās attiecības pārdzīvo ne tos labākos laiku, tās knapi var nosaukt par apmierinošām.
"Zināms klusuma brīdis, kas šogad izveidojusies starpvalstu dialoga politiskās un ekonomiskās sastāvdaļas attīstībā, ir absolūti dabiska un izskaidrojama, ņemot vērā ierobežojumus, kas tika ieviesti Krievijā un Latvijā, atbildot uz koronavīrusa infekcijas izplatību pasaulē," sacīja Lukjanovs.
Viņš atzīmēja, ka rezultātā "uz pauzi" tika uzlikti visi nozīmīgie mijiedarbības mehānismi, ieskaitot divpusējo strarpvaldību komisiju un tās darba grupas, starpparlamentu sakarus, kontaktus abu valstu iestāžu un reģionu līnijā.
"Uzkārās" darbs pie virknes svarīgu dokumentu, kuru mērķis ir kvalitatīvi papildināt divpusējo attiecību normatīvi tiesisko bāzi. Viens no tiem, piemēram, ir līguma projekts par Krievijas un Latvijas robežas režīmu. Šajā fonā, gandrīz pilnas divpusējo sakaru iesaldēšanas apstākļos, nopietni spriest par attiecību uzlabošanu, manuprāt, pagaidām ir pāragri," sacīja vēstnieks.
Pēc Latvijas ĀM pārstāvja Jāņa Beķera sacītā, abu valstu attiecības ir sarežģītas vismaz kopš 2014. gada, kad Krima atgriezās Krievijas sastāvā. Tāpat Rīga nepiekrīt vairāku vēstures notikumu Krievijas interpretācijai. Starp citiem punktiem, kuri kaitē attiecībām ar KF, Beķeris nosauca situāciju ar bijušā specdienestu darbinieka Sergeja Skripaļa saindēšanu, kā arī nesenais incidents ar opozicionāru Alekseju Navaļniju.
Arī Beķeris atzīmēja, ka koronavīrusa pandēmija patiešām ietekmēja daudzus procesus, tomēr Krievijas un Latvijas attiecībās tā nespēlē izšķirošo lomu. Viņš pievērsa uzmanību tam, ka Latvija kā ES daļa īsteno pret KF ieviestās sankcijas, taču attīsta sadarbību tur, kur pastāv savstarpējs labums.
Viņš paskaidroja, ka ne līdz galam ir apstājies arī darbs pie līguma sagatavošanas par Krievijas un Latvijas robežas režīmu. Trīspadsmitajā oktobrī Maskavā notika delegāciju vadītāju tikšanās, kurā tika apspriests līguma teksts un turpmākā darba process, pastāstīja Beķeris.