RĪGA, 16. oktobris – Sputnik. Organiskās sintēzes institūta laboratorijas vadītājs Ivars Kalviņš, kuru nesen ievēlēja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta amatā, avīzes Neatkarīgā intervijā izkritizēja Latvijas vadības pieeju izglītības un zinātnes sistēmai, kura paredz nevis investīciju veicināšanu, bet gan tikai un vienīgi pastāvīgas reformas.
Tostarp viņam nav skaidri pārejas mērķi pie kompetenču pieeja skolu izglītībā.
"Ieskatījos dabaszinību mācības grāmatā. Tāda putra, kāda tur ir, diez vai veicina ķīmijas mācīšanos... Tāda mācībgrāmata tiešām var iedzīt riebumu, jo skolēns tur neko nesaprot. Neorganiskā ķīmija sajaukta ar organisko, termini nav izskaidroti, likumsakarības nav saprotamas.
Diemžēl jāatzīst, ka Latvija slimo ar reformu caureju. Katram jaunam ministram tas ir mērķis - nākt ar jaunu reformu. Bet ko jūs gribat sasniegt ar tām reformām? Un kāpēc mainīt arī to, kas perfekti funkcionē?
Problēmas pamatu pamats ir tāds: ja mēs neieguldām pedagogos, sākot ar pirmsskolas izglītības iestādēm un beidzot ar augstskolas pasniedzējiem, nekas uz labo pusi nemainīsies.
Neizprotamu iemeslu dēļ notiek nevis finansējuma ieguldīšana, bet kaut kādas reformas!" pauda sašutumu zinātnieks.
Viņaprāt, valsts politika zinātnes jomā neveicina inovācijas, un šī situācija nemainās jau vairākas desmitgades. Daļēji tas ir saistīts ar politiskās sistēmas īpatnībām.
"Ekonomikas, Finanšu un Izglītības un zinātnes ministrija, no kurām kopā ir atkarīgs tas, vai investīcijas zinātnē tiks veiktas un kādā apjomā tās tiks veiktas, nekad nav bijušas vienas partijas pārraudzībā. Katra partija spodrina savu ministriju un velk uz savu pusi finansējuma deķīti," paskaidroja Kalviņš.
Savu uzdevumu viņš saskata tajā, lai Latvijas zinātnieku sasniegumi rastu lielāku pielietojumu realitātē.
"Uzskatām, ka zinātniekiem jāiziet no komforta zonas un jāstrādā pa tiešo ar industriju - lai radītu inovācijas. Taču valstī nav šiem mērķiem nepieciešamās inovācijas infrastruktūras jeb materiāli tehniskās bāzes!" sūrojas Kalviņš.
Viņš pastāstīja, ka savulaik viņam un viņa biedriem neizdevās pārliecināt ministrijas novirzīt daļu eirofondu līdzekļu inovāciju ekosistēmas izveidošanai.
"Tika skaidri un gaiši pateikts, ka ar inovācijām nodarbosies Ekonomikas ministrija, un tā savas industriālās politikas ietvaros būs vērotāja (!), kas gaidīs, kad privātajā sektorā parādies kāda inovācija, ko tad tā varēs atbalstīt... Nevis virzīt un stimulēt, bet gaidīt, kad kaut kas kaut kur radīsies.
Bet, lai zinātniskās izstrādnes pārtaptu produktos un tehnoloģijās, Latvijai ir jārada sava Silīcija ieleja, kas bāzētos uz Latvijas Zinātņu akadēmijas," pārliecināts Kalviņš.
Viņš atgādināja, ka kādreiz Zinātņu akadēmijai bija inovāciju infrastruktūra: eksperimentālās fabrikas un konstruktoru biroji, taču tagad to Latvijā nav nedz valsts, nedz privātajā sektorā.
Kalviņš uzskata, ka tik nelielā valstī kā Latvija inovāciju infrastruktūru var uzturēt tikai valsts, turklāt ir jāattīsta prioritārus, zinātniski pamatotus virzienus.
"Pēc ES ierēdņu domām, 37% naudas jānovirza zaļajai - klimatu uzlabojošajai - ekonomikai. Uz priekšu - bioekonomika, bioenerģētika, biofarmācija, gēnu inženierija utt. - tas varētu būt viens no inovāciju klasteriem*. Otrs - digitalizācija: datorzinības, programmēšana, mākslīgais intelekts. Trešais - robotizācija, automatizācija, proti, viss, kas palīdz paaugstināt darba ražīgumu," uzskaitīja Zinātņu akadēmijas vadītājs.