Politika

ES var leģitimēt Latvijā krievu valodas dominēšanu: eirodeputāte padalījās bailēs

Uz Tatjanas Ždanokas piedāvājumu izlīdzināt nepilsoņu un citu ES valstu pilsoņu tiesības Dace Melbārde atbildēja ar prātojumiem par divām atsevišķām kopienām Latvijā, un no vienas no tām nevar gaidīt Eiropas vērtību cienīšanu.
Sputnik

RĪGA, 16. oktobris – Sputnik. Eiropas kopējās pilsoņu iniciatīvas Minority SafePack, kas ir veltīta mazākumtautību aizsardzībai, klausīšanu gaitā eirodeputāti no Latvijas Tatjana Ždanoka (Latvijas Krievu savienība) un Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) apmainījās pozīcijās šajā jautājumā. Latvijas politiķu uzstāšanās Facebook publicēja Latvijas Krievu savienība.

Tatjana Ždanoka atgādināja dalībniekiem, ka pastāv tiesības, kas tiek piešķirtas ES pilsoņiem, pat ja viņi nedzīvo savā, bet gan citā Eiropas Savienības valstī, piemēram, tiesības piedalīties pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tai pat laikā Latvijas un Igaunijas nepilsoņiem, daudzi no kuriem ir piedzimuši šajās valstīs un dzīvo tajās visu dzīvi, šādu tiesību nav. Ždanoka nepakļauj šaubām ideju par to, ka valsts pilsonības piešķiršanas jautājumu lemj pati valsts. Tai pat laikā, viņasprāt, dalībvalstis varētu pieņemt deklarāciju, kurā nospraustu, ka atzīst tās pašas nepilsoņu tiesības, kādas ir citu ES valstu pilsoņiem, kuri dzīvo šajā valstī.

Latvietis nostājies "ņegru" pusē: etniskais jautājums ir pārāks par demokrātiju?

"To nostiprinās Eiropas pilsonības jēdziens," uzsvēra Ždanoka.

Uzreiz pēc Tatjanas Ždanokas uzstājās eirodeputāte no Nacionālās apvienības Dace Melbārde, paskaidrojot "mazo kultūras telpu viedokli". Viņā piedāvā izskatīt mazākumtautību aizsardzību "plašākā kontekstā, ņemot vērā vēsturi, kultūru, tiesiskuma un ģeopolitisko situāciju". Viņa atzīst, ka mazākumtautību tiesību ievērošana – tas ir Eiropas kopienas pienākums, taču uzskata, ka tas nedrīkst apdraudēt sabiedrības vienotību un tās drošību.

"Piemēram, ja Latvijā, kā padomju rusifikācijas sekas, turpinās pastāvēt divas nošķirtas kopienas un divas informācijas telpas, vienā no kurām saturu kontrolē Kremļa ideologi, mēs nevaram sagaidīt sabiedrības saliedētību uz kopīgu vērtību, sabiedrības pamata, kura ciena Eiropas pamatvērtības un brīvības.

Diemžēl, atsevišķu pilsoņu iniciatīvu ieviešanas izraisa manī bažas, ka caur Eiropas durvīm mēs Latvijā varam legalizēt krievu valodas dominējošo stāvokli," paziņoja Melbārde.

Nepilsoņi ir īpaša pastāvīgo Latvijas iedzīvotāju grupa, kuriem nav valsts pilsonības. Katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs ir nepilsonis. Lai gan no šī gada 1. janvāra pilsonība nepilsoņu bērniem tiek piešķirta automātiski, problēma saglabājas: nepilsoņiem ir desmitiem tiesību ierobežojumu, salīdzinājumā ar Latvijas pilsoņiem.