RĪGA, 15. oktobris – Sputnik. Atsevišķas pašvaldības vēlētos saņemt piekļuvi plašākai informācijai par tiem, kas inficējušies ar jauno koronavīrusu, vēsta TV3.
Pašlaik no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pilsētu un novadu domes uzzina tikai kopējo atklāto gadījumu skaitu – bez vārdiem un adresēm. Kurzemes pašvaldības, tostarp Dundagas novads un Talsi, aicina valdību sniegt vietējām varasiestādēm piekļuvi plašākai informācijai, lai tās spētu argumentēti pieņemt lēmumus par kaut kādiem lokāliem ierobežojumiem.
Viņi piedāvā SPKC automātiski pārsūtīt datus par to, kas ir inficējies, kas ir to kontaktpersonas, bet galvenais – kur viņi dzīvo. Tad pašvaldības policija varētu katru dienu braukt pie viņiem ar pārbaudi.
Dundagas dome nolēma pārņemt iniciatīvu savās rokās, jo, viņasprāt, Valsts policija un Veselības inspekcija nepietiekamā apjomā uzrauga karantīnas un pašizolācijas ievērošanu.
"Vīrusa izplatības ierobežošana ietilpst pašvaldības funkcijās, un to no mums sagaida arī iedzīvotāji. Ir bijuši gadījumi, kad iedzīvotāji vēršas ar pretenzijām pašvaldībā, ka, viņuprāt, it kā slims cilvēks atrodas sabiedrībā un apdraud citus," pastāstīja Dundagas novada domes priekšsēdētājs Aldis Felts.
Pie esošās sistēmas Dundagas novada policija ir spiesta reaģēt uz kaimiņu baumām un aizdomām, ka kādam būtu jāsēž pašizolācija vai karantīnā. Oficiāli pārbaudīt šo informāciju viņi nevar, jo nedz vietējām varasiestādēm, nedz pašvaldības policijai nav piekļuves SPKC datubāzei. Rezultātā atsevišķi saslimušie neievēro pašizolāciju un apmeklē veikalus un citas iestādes bez aizsargmaskām.
Iepriekš Dundagas novada dome zvanīja SPKC un neformāli lūdza izsniegt sarakstu ar Covid-19 inficētājam personām un to kontaktpersonām. Taču tādējādi abas puses riskē pastrādāt normatīvo aktu pārkāpumu.
"Šis jautājums ir sakārtojams, lai pašvaldības atbildīgajām amatpersonām būtu pieeja šādiem datiem," uzsvēra Felts.
Viņš atzīmēja, ka viņam ir pamats raizēm, jo Dundagas novadā šobrīd ir 34 ar Covid-19 inficētas personas, kā arī to kontaktpersonas.
Ierosinājumu piešķirt pašvaldībām piekļuvi plašākai informācijai par inficētajiem atbalsta arī daļa Dundagas iedzīvotāju, sevišķi tie, kuri paši sabiedriskajās vietās ir redzējuši cilvēkus, kuriem it kā būtu jāievēro pašizolācija.
Bažas ir arī Datu valsts inspekcijai: tur uztraucas, ka mazās pašvaldībās var sākties informācijas noplūde un sāksies raganu medības.
"Tie ir sensitīvie dati. Jo vairāk cilvēku to zina, jo lielāks noplūdes risks. Tā informācija var tikt izmantota pret cilvēku. Var būt riski, ka kāds rīkojas agresīvi," saka Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka.
Dundagas novada domē uzsvēra, ka viņi spētu saglabāt sensitīvos datus, jo pretējā gadījumā amatpersonas būtu atbildīgas likuma priekšā.