Ziniet, es neesmu ļauns cilvēks. Tomēr mūsu politiskā virtuve ir tik pliekana un sāja, ka mazdrusciņ ļauna prieka var paglābt ēdienu gluži kā šķipsna piparu vai koriandra.
Dzejnieces vaimanas
Dzejnieki un citas daiļradošas personības Latvijā ir kā speciālo uzdevumu vienība, kas sargā latviešu valodu no uzbrukumiem, pārsvarā no "lielās un varenās" puses.
Tā nu latviešu dzejniece Liāna Langa ceļ trauksmi "Latvijas Avīzē". Nelaime nākusi negaidīta, prettanku grāvji rakti un eži uzstādīti pavisam nepareizi. Lieta tāda, ka latviešu bērni jau ar "mātes pienu" iesūc angļu valodu no interneta un pusaudži pat kautrējas savā starpā runāt dzimtajā un dziedošajā!
Naidnieka karavadoņiem nav vārdā ne Fjodors Mihailovičs, ne Aleksandrs Sergejevičs, pat ne Čeburaška un Gena. Tos sauc Youtube, Tik-tok, Google. Vārds tiem ir leģions.
"Kamēr noņēmāmies ar valsts valodas pozīciju stiprināšanu, jūtūbs, tiktoks, gūgle un virtuālās spēles masīvi, baidos, ka neatgriezeniski, pārangliskojušas jauno paaudzi," spiesta atzīt kapitulāciju dzejniece. Viņa latviešu valodai nākotnē zīmē apokalipsi un cita starpā sūkstas, kāpēc latviski nav uzrakstīts nekas Harijam Poteram līdzīgs.
Nu, kas tad īsti par lietu? Jums tak visi vārti ir vaļā! Uzrakstiet poēmu, tādu, lai jūsu bērni nicīgi mestu pie malas gadžetus un zubrītu latviešu atskaņas no galvas!
Paši jūs esat mankurti
Nē, neņemiet ļaunā, man latviešu valoda ļoti patīk, tā ir jauka, tāda skanīga. Taču manu ļauno prieku jums vajadzētu saprast. Valstī, kas ar maniaka cienīgu spītu 30 gadus mēģina iznīdēt izglītību valodā, ko par dzimto uzskata katrs trešais iedzīvotājs, padzīt to no visām dzīves jomām, asimilēt un iznīcināt krievvalodīgo kopienu, jūs diezin vai sagaidīsiet šausmīgu līdzjūtību par valsts valodas nāvi.
Dzejniece ir nobijusies, ka latviešus pārvērtīs par angļvalodīgiem mankurtiem. Redziet, par mankurtiem jūs mēģināt pārvērst krievus. Jūsu palaistais bumerangs ir atgriezies un iemaucis pa pieri.
Tagad, kad latviešu valodas nākotnes satraucošās aprises iezīmētas, es gribētu šo to pajautāt. Vai tie nav cinisma kalngali un izsmalcināta ņirgāšanās – piespiest mācīties latviešu valodu pilsētās un reģionos, kur tā ir dzimtā 10-12% iedzīvotāju? Tagad, kad aizvien biežāk latviešu jaunieši novēršas no dzimtās valodas?
Teorētiski jau var iemācīties. Ar ko runāt latviski? Vai galu galā neveidosies paradoksāla situācija, kad krievu jaunieši aizmirsīs dzimto valodu un sāks runāt latviski, kļūstot par vienīgajiem mūsu valsts valodas nesējiem? Bet latviešu pusaudži runās Šekspīra un Mikimauša valodā...
Totalitārais diktāts
Ziniet, ir vēl viens iemesls ļauni nopriecāties. Nesen latviešu mediju inteliģence satrūkās: tieslietu ministrs Jānis Bordāns bīda grozījumus, kas ļauj sadalīt žurnālistus pareizajos un nepareizajos, kaitīgajos un lietderīgajos, kam piešķirta piekļuva informācijai un kam tā nav dota. Valdība grib piespiest žurnālistus rakstīt nevis totālo, bet totalitāro diktātu. Un pati diktēs. Tēma – "Par ko es mīlu Latvijas valdību".
"Jumts dodas arvien tuvāk totalitāru valstu izpratnei par mediju darbu. Ko tālāk palūgsim? Izziņu no bd audzinātājas, ka grupiņā labi uzvedāmies? Raksturojumu no skolas direktora? Izziņu no psihiatra? Ko vēl?" bija sašutusi Re:Baltica vadītāja Sanita Jemberga.
Ha-ha-ha! – gribas teikt līdzjūtības vietā. Pikanta nianse: neatkarīgie krievu mediji Latvijā jau sen ieskaitīti starp neuzticamajiem, starp Kremļa ruporiem un piektās kolonnas balsīm. Tas nekas, mēs jau esam pieraduši, tik jūtīgi neesam.
Uz mediju letes mēs esam kā atbaidoša spēļmantiņa ar kaudzi etiķešu: "ienaidnieks", "prokrievisks goblins", "toksiski, neņemt rokās". Starp citu, lielāko tiesu etiķešu mēģina piekārt tā pati Re:Baltica, viņi pat neniecina sūdzības par krievvalodīgajiem kolēģiem, kuri droši izsaka savu viedokli, lai arī tas atšķiras no domām, ko pauž pie valsts siles pielaistie mediji.
Spļāviens sejā valstiskumam
Nesen, kad Latvijas medijiem piešķīra valsts atbalstu pēc dīkstāves epidēmijas laikā. Lai ceturtā vara nenomirtu badā, vispirms Sabiedriskās integrācijas fonds, neiedziļinoties detaļās, nolēma piešķirt naudu arī krievu presei un elektroniskajiem medijiem.
Operatīvi reaģēja Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars: viņš paziņoja, ka naudas piešķiršana krievvalodīgajiem medijiem esot kā spļāviens sejā nacionālajai pašapziņai un valstiskumam. Pie tam vēl kultūras ministra krēslā ir NA loceklis, operdziedātājs Nauris Puntulis...
Pēc tāda uzbrukuma solists un viņa vadītā ministrija nobijās un nobremzēja: nolēma noskaidrot apstākļus un pieprasīt informāciju kompetentām iestādēm – līdz ar specdienestiem apjautāties arī sterilajām un neuzpērkamajām žurnālistu organizācijām, tādām, kā Re:Baltica.
Starp citu, Facebook, iejuties globālā policista lomā, tai uzticējis godpilnu funkciju – cenzēt sociālos tīklus Latvijā.
Skaidrs, ka krievvalodīgie mediji naudu nedabūja: lai situācija, tā sakot, neraisītu negatīvas sekas ne sabiedrībā, ne mediju sfērā, Padome uzdeva Sabiedriskās integrācijas fonda sekretariātam atlikt līgumu slēgšanu ar atsevišķiem medijiem.
Kad pie durvīm klauvē totalitārisms
Mīļie kolēģi. Vēsture, ko mūsdienu latviešu skolās noteikti vairs nemāca, stāsta, ka vispirms totalitārisms it kā pieklauvē pie sētas durvīm. Represijām pakļauti tie, kas nepatīk klusējošajam vairākumam. Čigāni, komunisti, homoseksuālist, republikāņi (demokrāti), mediji, Baltijas valstu krievvalodīgā minoritāte.
Tomēr totalitārisma raksturs līdzinās metastāzēm, tas neapstājas pie sasniegtā. Ātri vien tā redzeslokā nonāk ne īsti lojālie, tie, kuri kaut kad kaut ko pateikuši ne tā un ne tur, kuri spītīgi kritizē esošo kārtību vai vienkārši nepareizi sasien kaklasaiti.
Tātad patiesībā nav jau par ko dusmoties. Ko gribējāt, to dabūjāt. Lai veicas arī turpmāk būvēt demokrātisku sabiedrību un stiprināt valsts valodu.
P.s. Starp citu, tādu "gribētāju" Latvijā ir vairāk nekā blusu kašķainam sunim. Gribējāt liberālo kapitālismu un nacionāli vienotu valsti – saņemiet demogrāfisko krīzi un sabiedrības daļas naidu. Sapņojāt par pareizu un "ideoloģiski tīru" tranzītu – iztieciet bešā. Cīnījāties par tīriem ieguldījumiem un investīcijām – saņemiet tīrību. Un tā tālāk visos punktos.