Latvijas Raidorganizāciju asociācija publicējusi atklātu vēstuli portālā Pietiek.com. Patiesībā to vajadzētu lasīt ar nopietnu sejas izteiksmi un centīgi slāpēt sarkasma uzplūdus.
Pamācieties, kā vajag šantažēt valdību, pieprasot naudu. Tagad noteikti neuzdrīkstēsies atteikt!
Tēvzeme atkal ir briesmās, dodiet naudu!
"Bez atbilstoša valsts atbalsta komercmedijiem vietējā satura ražošanai 2021. gadā Latvijas informatīvo telpu pārņems Krievijas politiskajām interesēm atbilstošs saturs. Citu valstu mediji pārņem Latvijas informatīvo telpu! Tas nav skaļš vai kliedzošs virsraksts - tā ir realitāte. To apliecina mediju lietošanas statistika un reklāmas līdzekļu aizplūšana uz citu valstu medijiem (tiesa, nekāda statistika nav publicēta – red.)."
Tālāk tiek piesaukta autoritāte:
"Latvijas mediju veidotā satura nozīmi demokrātiskā sabiedrībā un Latvijas drošības nodrošināšanā uzsver arī valsts prezidents Egīls Levits. Viņš ir norādījis, ka informatīvā politika ir ārkārtīgi svarīga ģeopolitisku iemeslu dēļ, kā arī tādēļ, ka Latvijā lasītāju, klausītāju un skatītāju skaits nav pārmērīgi liels. Līdz ar to viņš atzīst, ka tā ir pat demokrātijas prasība, lai valsts izveidotu sistēmu, kas nodrošina Latvijas skatītājam, lasītājam, klausītājam pietiekamu kvalitatīvas informācijas klāstu neiejaucoties saturā.
Globālās situācijas dēļ, kad sociālie tīkli un ārvalstu digitālās platformas pārņem informatīvo telpu un reklāmas tirgu laikā, kad ievērojamus zaudējumus rada COVID-19 krīze, Latvijas komercmediji zaudē finansiālo stabilitāti, un rodas reāls apdraudējums Latvijas informatīvajai telpai. Tāpēc līdzās sabiedriskajiem medijiem arī komercmedijiem ir nepieciešams finansiāls valsts atbalsts.
Latvijas medijiem pieejamais reklāmas tirgus jau desmit gadus, katru gadu ir zaudējis vairāk nekā 50 miljonus EUR, un šos līdzekļus šobrīd iegūst citu valstu mediji. COVID-19 krīze ir radījusi vēl papildu triecienu tā jau trauslajai Latvijas informatīvajai telpai, Latvijas medijiem atņemot vēl 15-20 miljonus EUR 2020. gadā. Šādos apstākļos Latvijas mediju iespējas ir ierobežotas.
Mediju krīzes apstākļos Latvijas komercmediji vairs nevarēs nodrošināt vietējā satura veidošanu pietiekamā apjomā un kvalitātē. Bet informatīvajā telpā ir daudz un būs vēl vairāk alternatīva satura. Pastāv reāli draudi, ka Krievijas mediji Latvijas informatīvajā telpā kļūs vēl ietekmīgāki un kaimiņzemes redaktori turpmāk noteiks mūsu kultūras un sociālās prioritātes, kā arī centīsies graut Latvijas politisko, ekonomisko un sociālo ilgtspēju, stabilitāti, veidojot sabiedrisko domu sev vēlamā virzienā.
Latvijas mediji ir spēcīgākais instruments cīņā par Latvijas informatīvās telpas uzturēšanu ar kvalitatīvu vietējo saturu. Tādēļ Latvijas mediji sadarbībā ar Latvijas Raidorganizāciju asociāciju lūdz valdības un Saeimas izpratni par Latvijas informatīvās telpas apdraudējuma nopietnību un lūdz nekavējoties nodrošināt informatīvās telpas aizsardzību, piešķirot komercmedijiem nepieciešamos līdzekļus vietējā satura veidošanai 2021. gadā."
Vārdkopa "informatīvā telpa" šajā īsajā tekstā izmantota veselas desmit reizes! Tas vien jau ir pietiekams iemesls, lai atlaistu no darba vēstules redaktoru.
Interesanta ir lasītāju atbilde vēstulei veltītajos komentāros.
Citu starpā interesantu domu pauž komentētājs ar lietotājvārdu "Vientiesis": "Lielākā nelaime, ka mūsu tauta pieņem visu par patiesību, ko tai iebaro masu mediji. Sabiedriskie mediji ir galvenie tautas muļķošanas rupori. Kamēr nebūs alternatīvas, nekas nemainīsies. Ir jābūt viedokļu dažādību iespējai izteikties. Jābūt arī partijām ar labo, kreiso novirzienu. Pašreiz visas partijas ir neoliberālajā spārnā un atšķiras tikai ar etnisko piederību."
Par dažu latviešu valodā strādājošo interneta mediju viedokli pauda komentētājs "Če Gevara": "Sevišķi izceļas tautas zombēšanā melīgie interneta portāli Delfi, Tvnet, Apollo, neļaujot normāliem cilvēkiem pievienot komentārus, publicējot vienpusīgu informāciju, īstas smirdošu atkritumu bedres, kas saņem valsts finansējumu, kur vēl trakāk var būt?"
Sarunā iesaistījās lasītājs "Acīmredzama patiesība", kam tāpat ir visnotaļ negatīvs viedoklis par plašsaziņas līdzekļu objektivitāti: "To valdības slavēšanas mašīnu nevar skatīties. Ar nodokļiem žņaudz, "veiksmes stāsta" ietekmē bezcerīgi atpalika no kaimiņvalstīm, bet man par šo ---u vēl jāmaksā? Nē, paldies!"