RĪGA, 4. oktobris — Sputnik. Baltkrievijas atbildes sankcijas automātiski darbosies arī Krievijā saskaņā ar sabiedroto saistībām, informēja Krievijas Ārlietu ministrija.
"Tā vietā, lai rīkotos konstruktīvi un sekmētu situācijas stabilizāciju Baltkrievijā, Eiropas Savienība nolēmusi paklausīt atsevišķām dalībvalstīm, kas noskaņotas turpināt iekšpolitiskā stāvokļa "šūpošanu" Baltkrievijā. Aicinām ES padomāt par tādas līnijas bīstamajām sekām," Ārlietu ministrijas oficiālās pārstāves Marijas Zaharovas paziņojumu citēja RIA Novosti.
Zaharova konstatēja, ka Briseles lēmumu ieviest sankcijas pret Minsku Maskava uzskata par atklātu un nepieļaujamu spiedienu pret Baltkrievijas valdību, kas dara visu iespējamu, lai normalizētu situāciju valstī.
Iepriekš ES valstu vadītāju samits apstiprināja sankciju sarakstu, kurā iekļauti aptuveni 40 Baltkrievijas pilsoņi, ieskaitot varasiestāžu darbiniekus un vēlēšanu struktūru pārstāvjus. Viņi apsūdzēti par vardarbību pret protesta akciju dalībniekiem un vēlēšanu rezultātu falsifikāciju.
Savukārt Minska informēja par "simetriskiem ierobežojumiem". Atbildes saraksts netika publicēts saskaņā ar "pašreizējo civilizēto diplomātisko praksi". Valsts ĀM secināja, ka "sankciju svērteņa" tālāka sašūpošana var novest pie vēl nopietnākām sekām, piemēram, valsts izstāšanās no kopīgajām programmām un projektiem, diplomātiskās klātbūtnes līmeņa pārvērtēšanas, "līdz pat lēmumam par diplomātisko attiecību saglabāšanas mērķtiecību". Vēlāk sankcijas tika noteiktas pret virkni Lielbritānijas un Kanādas amatpersonu.
Situācija Baltkrievijā
Jau vairāk nekā pusotru mēnesi Baltkrievijā turpinās protestu akcijas. Tās sākās pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, sesto reizi uzvarējis Lukašenko. Opozīcija un ES neatzina balsošanas rezultātus.
Protestu pirmajās dienās demonstranti tika izkliedēti ar asaru gāzes, ūdensmetēju, gaismas un trokšņa granātu un gumijas ložu palīdzību. Vēlāk tika pieņemts lēmums atteikties no vardarbīgām metodēm, taču pēc inaugurācijas tika novērots jauns protestu uzliesmojums, akciju apspiešanas metodes atkal īslaicīgi pastiprinātas.
Brisele uzskata, ka Lukašenko stāšanās prezidenta amatā neatbilst daudzu valsts iedzīvotāju gribai – to apliecinot masveida demonstrācijas. Borels atgādināja, ka ES aicina organizēt jaunas vēlēšanas, atteikties no vardarbības un atbrīvot visus aizturētos.
Pie tam Minska vairākkārt uzsvēra, ka protesti tiek koordinēti no ārvalstīm. Lukašenko konstatēja, ka Rietumi iejaucas republikas iekšējās lietās: nekārtības stimulē ASV, bet eiropieši viņiem "piespēlē".