Viedoklis

Karabaha: melu un atspēkojumu informatīvā fronte

Kontrpropaganda karā parasti tiek izmantota pretinieka demoralizācijai, pārspīlējot tā zaudējumus un pašu panākumus.
Sputnik

Tomēr Azerbaidžānas un Armēnijas bruņotais konflikts Kalnu Karabahā izceļas ar fantastisku skaitu ziņu, kam gandrīz nekavējoties seko atspēkojums no otras puses. Tas apgrūtina starptautisko novērotāju situācijas analīzi un rada neuzticību jebkādiem Baku un Erevānas oficiālajiem paziņojumiem, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Karadarbības laikā sakrājusies virkne apšaubāmu datu, faktu un nepārskatāmu epizožu. Piemēram, Armēnijas Aizsardzības ministrija stāstīja, ka notriekti 49 azerbaidžāņu bezpilota lidaparāti, taču parādīja tikai viena aparāta atlūzu fotogrāfiju. Savukārt Azerbaidžānas AM vēstīja, ka likvidēti 18 armēņu droni, 80 armēņu tanki un vesels bruņoto spēku pulks (aptuveni divi tūkstoši cilvēku).

Kalnu Karabaha: vai Azerbaidžāna un Armēnija spēs apturēt uguni un vienoties?

Aizvadītajā gadu desmitā militāri politiskās turbulences apstākļos neatzītās KKR zonā Armēnija un Azerbaidžāna kaujas apstākļos zaudējušas aptuveni 20 bezpilota lidaparātus. Lai iznīcinātu Armēnijas armijas pulku, kura aizsardzības pozīcijas frontē stiepjas ne vienu vien kilometru, šķiet, būs vajadzīgi masu iznīcības ieroči. Tomēr arī Armēnijas AM ziņoja, ka likvidēti 790 azerbaidžāņu kareivji. Ja tie ir reālie zaudējumi, tādā tempā līdz ziemai abas armijas neizdzīvos. Atgādināšu: dažādi vērtējumi rāda, ka pirms mobilizācijas Azerbaidžānas armijā bija 65-126 tūkstoši kareivju, bet Armēnijas un neatzītās Kalnu Karabahas armijās – līdz 65 tūkstoši karavīru.

Iznīcinātājs F-16 pret trieciennieku Su-25

Armēnijas AM vēstīja, ka 29. septembrī Turcijas Gaisa spēku iznīcinātājs F-16 pacēlies gaisā no Gandžas aerodroma Azerbaidžānā un Vardenas rajonā notriecis armēņu trieciennieku Su-25. Pilots majors Valērijs Daņeļins gājis bojā. Tika publicētas lidmašīnas atlūzu fotogrāfijas, taču no tām ir grūti noteikt katastrofas iemeslu. Armēnijas AM sola publicēt plašākus pierādījumus tam, ka karadarbībā iesaistīti Turcijas spēki. Taču pagaidām Azerbaidžāna un Turcija noliedz informāciju par aviācijas uzbrukumu. Baku apgalvoja, ka neizmanto kara aviāciju.

Azerbaidžānas prezidenta palīgs Hikmets Gadžijevs ziņoja, ka divi armēņu Su-25 uzsprāguši, ietriecoties kalnā. Tādi incidenti gadījušies arī agrāk sliktas redzamības apstākļos – gan Armēnijā, gan citās valstīs. Lidmašīna varēja nokrist arī ilgstošas tehniskās ekspluatācijas vai nejaušas (draudzīgas) Armēnijas PGA līdzekļu uguns dēļ. Ja armēņu Su-25 patiešām notriecis pretinieks, kā Armēnijas AM speciālisti izsekoja Turcijas iznīcinātāja F-16 lidojumu un kāpēc nedeva atbildes triecienu, vismaz pa Gandžas aerodromu? Pagaidām tas viss izskatās ļoti neskaidri.

Armēnijas premjers pieļauj Karabahas neatkarības atzīšanu

30. septembrī, tiekoties ar žurnālistiem, Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans izvairījās no tiešas atbildes par iespējām izmantot pret Azerbaidžānu (un F-16) iznīcinātājus Su-30SM un raķešu kompleksu "Iskander".

Krievija un lielākā daļa citu pasaules valstu aicina Baku un Erevānu nekavējoties pārtraukt uguni. 29. septembrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins sarunā ar Armēnijas premjerministru Nikolu Pašiņanu pauda nopietnas bažas par karadarbību konflikta zonā un pievērsa uzmanību deeskalācijas nepieciešamībai. Vladimira Putina saruna ar Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu notiks nepieciešamības gadījumā.