Krievija pauž bažas: saņemta informācija par algotņiem Karabahā

Krievijas Ārlietu ministrija informēja, ka Kalnu Karabaha konflikta zonā tiek nogādāti nelikumīgo bruņoto vienību kaujinieki no Sīrijas un Lībijas.
Sputnik

RĪGA, 1. oktobris — Sputnik. Maskava ir norūpējusies par saņemto informāciju, kas liecina: uz Kalnu Karabaha konflikta zonu tiek pārsviesti nelikumīgo bruņoto vienību kaujinieki, vēsta Krievijas Ārlietu ministrijas Informācijas un preses departaments.

Atzīmēts, ka, saskaņā ar saņemtajām ziņām, Kalnu Karabaha konflikta zonā tiek nogādāti nelikumīgo bruņoto vienību kaujinieki no Sīrijas un Lībijas ar mērķi piedalīties karadarbībā.

Spriedze Karabahā – mēģinājums iesaistīt Krieviju karā Kaukāzā

"Esam dziļi norūpējušies par šiem procesiem, kas ved ne tikai pie aizvien lielākas spriedzes eskalācijas konflikta zonā, bet arī rada ilgtermiņa draudus visām valstīm reģionā," Krievijas ĀM paziņojumu citēja RIA Novosti.

27. septembrī Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka armēņu karavīri esot apšaudījuši apdzīvotās vietas saskarsmes līnijā Karabahā. Saskaņā ar šiem datiem, ir bojāgājuši civiliedzīvotāju un karavīru vidū. Armēnijas Aizsardzības ministrija norādīja, ka Karabaha saskārusies ar uzlidojumiem un raķešu apšaudēm".

Erevāna ziņoja, ka Baku "sākusi uzbrukumu" Karabahas virzienā. Neatzītā Kalnu Karabaha republika informēja, ka tās teritorijā apšaudītas apdzīvotās vietas, arī galvaspilsēta Stepanakerta. Varasiestādes ieteica iedzīvotājiem patverties un vēlāk izsludināja karastāvokli un lmobilizāciju.

Karastāvokli un vispārēju mobilizāciju izsludināja arī Armēnija. Valsts tieslietu ministra bijušais vietnieks, Karabahas tiesībsargs Rubens Melikjans pastāstīja RIA Novosti, ka Armēnijā pirmo reizi izsludināta vispārēja mobilizācija. Azerbaidžānas prezidents apstiprināja karastāvokļa un komendanta stundas ieviešanu vairākās republikas pilsētās un reģionos, kā arī izsludināja daļēju mobilizāciju.

Kalnu Karabaha: vai Azerbaidžāna un Armēnija spēs apturēt uguni un vienoties?

Virkne valstu, arī Krievija un Francija aicināja puses ievērot savaldību. Turcija informēja, ka sniegs Azerbaidžānai jebkādu atbalstu, ko tā pieprasīs, ņemot vērā situācijas saasināšanos Kalnu Karabahā.

Konflikts Karabahā sākās 1988. gada februārī, kad Kalnu Karabaha autonomais apgabals pasludināja savu izstāšanos no Azerbaidžānas PSR sastāva. Bruņotajā konfliktā 1992.-1994. gg. Azerbaidžāna zaudēja kontroli pār Kalnu Karabahu un septiņiem rajoniem tā apkaimē. Kopš 1992. gada rit pārrunas par konflikta mierīgu noregulēšanu EDSO grupā Minskā ar trim līdzpriekšsēdētājiem – Krieviju, ASV un Franciju.

Azerbaidžāna pieprasa saglabāt tās teritoriālo vienotību, Armēnija aizstāv neatzītās republikas intereses, jo KKR nav pārrunu puse.