RĪGA, 30. septembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas Banka publiskojusi atjaunotas galveno makroekonomikas rādītāju izmaiņu prognozes – tās izskatās visnotaļ optimistiski. Lai gan par precizitāti ekonomisti negalvo – pārliecību par nākotni bojā ģeopolitiskie riski.
Latvijas Banka samazinājusi valsts IKP krituma prognozi šim gadam no 7,5% (jūnija dati) uz 4,7%. Taču IKP prognoze 2021. gadam izskatās mazāk optimistiska – iekļauts ekonomikas pieaugums 5,1% apmērā, nevis iepriekš noteiktie 6,7%. Prognoze IKP izaugsmei 2022. gadā palikusi nemainīga – 5%. Inflācijas prognoze šim gadam paaugstināta no nulles līdz 0,2%, nākamajam gadam – no 0,2% līdz 1,4%, 2022. gadam – no 1,3% līdz 1,8%. Optimistiskāka kļuvusi bezdarba prognoze – no 9,6% tā mainīta uz 8,1%, savukārt 2021. gadā – no 10,3% uz 7,8%.
Kopumā valsts ekonomikas atkopšanās prognoze no Covid-19 krīzes sekām izskatās optimistiskāk. To diskusijas laikā ar ekonomistiem un ekspertiem uzsvēra Latvijas Bankas pārstāvji. Gan mājsaimniecības, gan uzņēmēji pārdzīvoja smagu pavasara laiku ar mazākām negatīvām sekām, savukārt vasaras garumā ekonomika manāmi atjaunojās.
Diskusijas gaitā, kas tika veltīta ekonomikas attīstības prognozēm, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsvēra: "Dziļākais krīzes punkts viennozīmīgi palicis mums aiz muguras – gan no noskaņojumu, gan no darījumu aktivitātes viedokļa. Pašlaik notiek atgriešanās process pie līdzšinējām pozīcijām. Noskaņojumi ir labāki, nekā varēja cerēt, tas ļauj domāt, ka nedz uzņēmumi, nedz mājsaimniecības neņems ilgstošāku pauzi, tātad – var negaidīt otro krīzes negatīvo seku vilni… Ienākumi nav stipri samazinājušies, tie sāka lēnāk uzkrāties, kā jau jebkādā krīze, taču izteiktu krīzes pazīmju nav."
Esošā krīze, kā norāda Kazāks, būtiski atšķiras no iepriekšējās, 2008. gada krīzes. Tad notika ekonomikas sabrukums, šobrīd vērojama tā saucamā finanšu krīze, taču pagaidām nevar teikts, vai tā sekas būs nopietnas. Turklāt, ņemot vērā situāciju pasaules finanšu tirgos, valdībai šī gada pavasarī izdevās izdevīgi refinansēt valsts ārējās saistības, kas ļāva ietaupīt aptuveni 200 miljonus uz parāda apmaksas rēķina. Milzīgu atbalstu sniedza (un sniegs) Eiropas fondi, tai skaitā ekonomikas atveseļošanas Next Generation EU programma Eiropas Savienības valstīs, kuras ir Latvijas tirdzniecības partneri.
Krīze kopumā vienādi ietekmējusi Baltijas valstu ekonomiku, taču pastāv nianses. Tā, pēc Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkases sacītā, Igaunijā un Latvijā stiprāk, nekā Lietuvā, ir cietis pakalpojumu eksports. Latvijā – stiprāk, nekā pārējās Baltijas valstīs, krīze radīja triecienu iekšzemes pieprasījumam: "Latvijas raksturīgā atšķirība ir bieža patērēšana, kura strauji saruka. Pie tam, gan Latvijas, gan Igaunijas gadījumā cieta pakalpojumu eksports."
Krīzes ietekme uz Latvijas ekonomiku būtu mazāka, ja nebūtu bijušas problēmas, kas parādījās vēl pirms Covid-19. Pie šādām Rutkaste pieskaitīja divas: apgrozījuma kritumu transporta un tranzīta nozarē un Latvijas banku sistēmas "kapitālremonts". Par pēdējā negatīvajām sekām diskusijas laikā minēja arī Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka: "Finanšu pakalpojumu apjoma samazināšanās, diemžēl, nozīmē, ka "kapitālremontam" ir otra, negatīvā puse. Manuprāt, to ir nepieciešams mazināt pēc iespējas ātrāk. Jo banku darbs tik smagos apstākļos neuzlabo nedz investīciju klimatu valstī, nedz attieksmi no klientu puses, kuri var un kuri aizies uz citām valstīm."
Pēc nozarēm var teikt sekojošo: visstiprāk ir cietusi tūrisma un viesu apkalpošanas nozare (restorāni un viesnīcas). Saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm, šī nozare izies no krīzes lēnāk, nekā pārējās. Krīze ir satricinājusi kultūras nozari – masveida pasākumi ir atcelti un pārcelti, un situācija saglabāsies vēl kādu laiku. Transporta nozare diez vai atgriezīsies pie līdzšinējiem, pirmskrīzes rādītājiem. Šajā gadījumā vainot nākas ne tik daudz "koronakrīzi", cik, piemēram, ES jūlijā apstiprinātās Mobilitātes pakotnes dēļ, kura nozīmē virkni nopietnu ierobežojumu ES austrumu valstu transporta kompānijām. Uzlabošanās pārstrādes rūpniecībā ir saistīta ar to, cik ātri no krīzes izkļūs valstis, kur tradicionāli iet eksporta plūsma no Latvijas. Labākā situācijā atrodas celtniecības nozare. Pēc Rutkastes sacītā, turpmāk katru gadu valsts ekonomika papildus saņems ap 500-600 miljoniem eiro, un lielākā daļa no šīs naudas nonāks tieši celtniecībā. "Tādēļ derētu uzmanīgāk izturēties pret pārkarsuma risku celtniecībā," sacīja Rutkaste.
Pastāv vēl viens risks, kuram uzmanību pievērsa Saeimas Tautsaimniecības komisijas loceklis, deputāts Ivars Zariņš: "Notiek masveida naudas ieplūdināšanas ekonomikā. Tajā pašā laikā mēs redzam, ka inflācija paliek zema. Tas, manuprāt, nozīmē, ka nauda aizkavējas finanšu tirgos un nenonāk līdz reālajai ekonomikai." Deputāts painteresējās – kas būs, ja ekonomikā tomēr tiks ieguldītas lielas naudas summas. Vai tas nenozīmē, ka pēc iziešanas no "koronakrīzes", ekonomika neizrādīsies citā krīze, kuru būs izraisījusi pārkaršana? Latvijas Bankas pārstāvji uzskata šādu notikumu attīstības variantu par ļoti maz iespējamu – jo šobrīd līdzekļi tiek novirzīti nozaru un darba tirgus "iesildīšanai", nevis pieprasījuma stimulēšanai, kas iedzītu inflāciju. Runājot par zemo pieprasījumu, tad šeit bremzējošu efektu rada mājsaimniecību uzvedība – tās pagaidām nelabprāt lemj par labu liekiem tēriņiem, tostarp neaktīvi kreditējas bankās, acīmredzot, gaidot prognozējamākus laikus.
Par prognozēm. No Latvijas Bankas pārstāvju uzstāšanām top skaidrs, ka, lai gan pagaidām prognozes izskatās labvēlīgi, Eiropā pieaugošā pandēmija var būtiski mainīt situāciju šī gada pēdējā ceturksnī. Pēc Kazāka sacītā, "lielu lomu Latvijas ekonomikas attīstībā spēlē ģeopolitiskie riski – attiecības starp ASV un Ķīnu, politiskie procesi Eiropas Savienībā un ar tās kaimiņvalstīm, ASV prezidenta vēlēšanas, ilgstošais Brexit. Taču galvenais risks joprojām ir un paliek koronavīruss.