Vitenbergs: ekonomika ir gatava otrajam Covid-19 vilnim

Svarīgi sabalansēt ar Covid-19 saistītos ierobežojumus ar Latvijas ekonomiskajām interesēm, uzskata ekonomikas ministrs.
Sputnik

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Latvijas ekonomika ir gatava jaunam Covid-19 uzliesmojumam, paziņoja Latvijas Radio intervijā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Nosaukta summa, kas būs vajadzīga pasaules ekonomikas atjaunošanai pēc Covid-19

Septembrī vairāk nekā puse ES valstu paziņoja par ar Covid-19 inficēto skaita pieaugumu. Epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās dēļ Eiropā ieviesa jaunus ierobežojošus pasākumus. Latvijā vakar tika ziņots par 22 jauniem Covid-19 saslimšanas gadījumiem, divi pacienti tika stacionēti.

Vitenbergs uzskata, ka Latvijas ekonomika tiks galā ar šo pārbaudījumu.

"Pirmais vilnis bija jauns notikums gan veselības aprūpei, gan ekonomikai, taču tagad mēs esam sagatavotāki," sacīja viņš.

Taču, pēc viņa sacītā, veselības aprūpei ir jābūt pirmajā vietā, jo runa ir par cilvēku dzīvību, bet ir svarīgi arī sabalansēt ierobežojumus ar ekonomiskajām interesēm.

"Mans pienākums - lai cilvēkiem būtu darbs un viņi varētu nodrošināt līdzekļus sev, nevis ietu un cerētu uz valsti. Ja mēs sabiedrības veselības interesēs upurējam kādu no nozarēm, tad ir nepieciešams attiecīgs atbalsts," sacīja Vitenbergs.

Viņš pozitīvi novērtēja uzņēmēju pūliņus, kuri organizē darbu tā, lai cilvēki pēc iespējas mazāk saskaras viens ar otru.

Pandēmija nav atnākusi viena: kādi pārbaudījumi vēl gaida šogad

Pēc Vitenberga sacītā, viņš negribētu pieļaut, ka Latvijā tiek ieviesti jauni būtiski ierobežojumi.

Ministrs piebilda, ka tūrisma nozare necer uz īpašiem atbalsta mehānismiem, taču palīdzība ir nepieciešama, tostarp, lai maksātu par apkuri ziemas sezonā. Tādēļ plānots pārskatīt spēkā esošos atbalsta mehānismus, kā arī vienoties ar bankām, lai nesākas masveida uzņēmumu maksātnespēja.

Iepriekš veselības ministre Ilze Viņķele uzstājās pret Vitenberga ideju par kumulatīvās divu nedēļu Covid-19 saslimstības robežas paaugstināšanu. Pēc viņas sacītā, Latvijas IKP tūrisms sastāda vien 2,5%, un ir nepieciešams izvēlēties starp Latvijas iedzīvotāju drošību un vienas nozares labklājību.