RĪGA, 25. septembris – Sputnik. Lietuvas transporta un sakaru ministrs Jaroslavs Narkevičs paziņoja, ka Viļņa izvērtē iespējas saviem spēkiem uzbūvēt maģistrāli "Rail Baltica" republikas teritorijā. Politiķis konstatēja, ka Baltijas valstis nav spējušas vienoties par projekta racionālu un operatīvu īstenošanu, bet Lietuva pie sevis dzelzceļu uzbūvēs ātrāk.
Lietuvas vēlme patstāvīgi pabeigt "Rail Baltica" ietekmēs nevis projekta īstenošanas termiņus, bet gan Lietuvas budžeta stāvokli, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Enerģētikas un finanšu institūta vecākais eksperts Sergejs Kondratjevs.
"Ja Lietuva šo projektu pabeigs ātrāk nekā citas Baltijas valstis, ja tā ne tikai apspriedīs finansējuma iespējas, bet arī patiešām finansēs būvdarbus, faktiski izrādīsies, ka ir gabals dzelzceļa, kas nekur neved," konstatēja Kondratjevs.
Pie tam pašā Lietuvā pasažieru plūsma ir ļoti maza, tāpat ka citās Baltijas valstīs, un neprasa tādu mūsdienīgu dzelzceļa infrastruktūru, paskaidroja eksperts.
"Rail Baltica kļūs par pieminekli Eiropas infrastruktūras attīstības plāniem. Dzelzceļš tiks uzbūvēts, kāds tērēs naudu un apkalpos to, atvelkot spēkus un līdzekļus no citiem, dzīvotspējīgākiem projektiem. Pie tam tas nedos nekādu impulsu Lietuvas ekonomikai un no tā nebūs ekonomiskā labuma," viņš uzsvēra.
Saskaņā ar plānu, Eiropas standarta sliežu platuma maģistrālei "Rail Baltica" vajadzētu savienot Baltijas valstis ar Poliju. Sākotnējās aplēses liecināja, ka ar investīcijām 5,8 miljardu eiro apmērā "Rail Baltica" nesīs peļņu 16 miljardu apmērā. 2019. gadā ekspertīze parādīja, ka projekta realizācijas gadījumā zaudējumi sasniegs vismaz 4 miljardus eiro.
Šovasar Eiropas Revīzijas palāta norādīja, ka projekts "Rail Baltica" nav ekonomiski pamatots, iespējamās pasažieru plūsmas vērtējums ir apšaubāms, pie tam transbaltijas maģistrāles būvdarbu budžets jau pieaudzis līdz 7 miljardiem eiro.