RĪGA, 24. septembris — Sputnik, Aleksejs Stefanovs. Formats, kādā patlaban tiek piešķirtas bezmaksas vietas augstskolās Krievijā abiturientiem no tuvējām ārvalstīm, ir jāmaina, uzskata Krievijas Neatkarīgo Valstu Sadraudzības, ārzemēs dzīvojošo tautiešu lietu un starptautiskās humanitārās sadarbības federālās aģentūras "Rossotrudņičestvo" vadītājs Jevgēņijs Primakovs.
KF Valsts domes deputāts Jevgēņijs Primakovs ieņēma aģentūras vadītāja posteni šī gada jūnija beigās. Viņš apsolīja nopietnas pārmaiņas struktūras darbā. Par vienu no aktuālākajiem jautājumiem "Rossotrudņičestvo" vadītājs uzskata kvotu piešķiršanas sistēmu studijām Krievijas augstskolās ārvalstu pilsoņiem.
"Kvotu skaits pieaugs – prezidents (Krievijas valsts vadītājs Vladimirs Putins – red.) taču teica, ka to būs vairāk. Līdz 2023. gadam kvotu skaitam jāpieaug divkārt. Tomēr mēs ar kolēģiem no Izglītības un zinātnes ministrijas, no Valsts domes apspriežam, ka pats stāsts par kvotām nav gluši efektīvs," sarunā ar aģentūru Sputnik atklāja Jevgēņijs Primakovs.
Kā piemēru viņš minēja Baltkrieviju, kam piešķirts liels skaits budžeta vietu augstskolās, bet Krievijai ir "smagi sacensties pat ar Poliju".
"Poļi ne tikai dod iespēju vienkārši mācīties, bet arī piešķir studentiem zināmas stipendijas, grantus. Mums ir grūti konkurēt, ka mēs piedāvājam jauniešiem vienkārši nākt un mācīties. Vajag pilnveidot sistēmu, lai kādā brīdī vismaz daļai šo kvotu parādītos grantu un stipendiju komponente. Lai nebūtu vienkārši – ejiet un mācīties, bet arī: te jums būs biļete, lai atlidotu, te jums būs iespējas apmaksāt mājokli vai kopmītni," atzīmēja Primakovs.
"Rossotrudņičestvo" ir ieinteresēta, lai ārvalstu studenti, ierodoties Krievijā, kļūtu par augstas klases speciālistiem, ekspertiem jomā, kurā studē, uzsvēra aģentūras vadītājs. Lai viņi, pēc studijām atgriežoties mājās, ieņemtu viņiem svarīgus amatus, atrastu labu darbu. Taču ar pašreizējo sistēmu šos plānus bieži neizdodas īstenot.
"Ir jaunieši, kuri, ierodoties Krievijā, nokļūst smagos apstākļos, sāk strādāt par sētniekiem taksometra vadītājiem. Tas ir nepareizi pat no mūsu budžeta līdzekļu izlietošanas viedokļa, kas paredzēti šo jauniešu mācībām," paskaidroja Primakovs.
Viņš piebilda: pagaidām konkrētu plānu kvotu sistēmas reformām nav, "plāni – tas jau ir kaut kas vairāk vai mazāk precīzs, izstrādāts", problēma vēl tiek apspriesta. Taču bez izmaiņām neiztikt, viņš ir pārliecināts.
2020. gada sākumā Valsts dome plaši diskutēja par iespēju palielināt kvotu ārzemju studentiem no 15 līdz 30 tūkstošiem budžeta vietu. Toreiz Valsts domes komitejas Neatkarīgo valstu sadraudzības, Eirāzijas integrācijas un sakaru ar tautiešiem jautājumos priekšsēdētājs Leonīds Kalašņikovs nosauca skaitli – 15 tūkstoši vietu – tas neatbilst Krievijas starptautiskajai lomai un humanitārajam spēkam. Kā piemēru viņš minēja Poliju, kas tikai Baltkrievijas pilsoņiem vien piešķir 10 tūkstošus budžeta vietu, un Rumāniju, kas bez maksas ik gadus māca 5 tūkstošus Moldovas pilsoņu.
Ārvalstu pilsoņu pieteikumu skaits studijām Krievijā tuvojas 100 tūkstošiem. IZM plāno palielināt ārvalstu studentiem paredzēto kvotu skaitu līdz 30 tūkstošiem.