Pat anturāža, kurā asambleju uzrunā valstu vadītāji, ir visai simboliska.
Lielāko interesi vakar izraisīja triju cilvēku uzrunas, kuru ietekme uz planētas ir vislielākā, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.
Donalda Trampa runa bija kārtējais priekšvēlēšanu pasākums, kas uzsvēra galveno – pret Ķīnu vērsto – vektoru ārpolitikā, turklāt vēlreiz pievērsa uzmanību amerikāņa iecietīgi nevērīgajai attieksmei pret Apvienoto Nāciju Organizāciju.
Tramps uzstājās ierastajā Baltā nama atmosfērā valsts karoga un Savienoto Valstu prezidenta karoga fonā, bez jebkādiem mājieniem par to, ka runa adresēta ANO vai vismaz starptautiskajai auditorijai.
Iepriekš ASV prezidents jau vairākkārt norādījis: tā kā viņa valsts ir lielākais ANO finansējuma avots, tas nozīmē, ka organizācija ir pakļauta Vašingtonai un tās pienākums ir pildīt tās rīkojumus. Protams, viņa priekšgājēji domāja tāpat, tomēr Tramps bija pirmais, kas atļāvās šo viedokli paust atklāti, turklāt vēl piedraudēt ar sodu "nepaklausības" gadījumā. Tātad fakts, ka Trampa uzruna risināja viņa vēlēšanu kampaņas uzdevumus, iekļaujas politiķa pieejas ietvaros.
Krievijas mediji atzīmēja, ka amerikāņu prezidents ne reizi nepieminēja KF. Toties Ķīna nosaukta veselas divpadsmit reizes (starp citu, ASV – tikai desmit). Izaicinošais, pat skandalozais Ķīnai naidīgais noskaņojums veidoja Trampa runas būtību. Jau aicinājums sodīt Pekinu par koronavīrusa izplatību un vārdkopas "Ķīnas vīruss" izmantošana runā bija ko vērti.
Uzsvērtas konfrontācijas pilnā ASV uzruna neatbilst ANO tradīcijām un nerakstītajiem noteikumiem. Tomēr Pekina nepārprotami sagaidīja tādu demaršu, un runa nav tikai par to, ka ASV prezidenta uzbrukumiem zibenīgi sekoja Ķīnas pārstāvja atbilde.
Sji Dziņpina runa bija veltīta aktuālākajām mūsdienu problēmām (protams, pārsvarā – cīņai ar Covid-19 visā pasaulē) un ieturēta ierasti nosvērtā tonī.
Tomēr Ķīnas līderis uzstājās plašas ainavas fonā, kurā bija redzams Ķīnas mūra attēls un Ķīnas dabas skarbais skaistums. Kļūst skaidrs simboliskais kompozīcijas zemtekts: aiz Sji Dziņpina muguras ir milzīga un sena valsts, kas gatava noturēties pret jebkādiem ārējiem draudiem.
Kontrastā ASV un Ķīnas kolēģu uzrunām Krievijas prezidenta runa izrādījās pati tradicionālākā, sākot ar Vladimira Putina apspriesto fundamentālo problēmu plašo spektru līdz uzsvērtajai "ANO" atmosfērai, kuras fonā viņš runāja. Tika saglabāta pat Krievijas līdera īpatnība, kas redzama starptautiskajos pasākumos – viņš tekstu lasīja no papīra, nevis uzmantoja telesuflieri.
Putins runāja par ANO nozīmi stratēģiskās stabilitātes uzturēšanā uz planētas, par to, ka nav pieļaujama vēstures izkropļošana, par nepieciešamību saglabāt bruņojuma kontroli un, protams, par to, cik liela nozīme ir kolektīvam starptautiskajam darbam cīņā ar koronavīrusa epidēmiju un tās sociāli ekonomiskajām sekām.
Pēc būtības, tā bija valsts darbinieka runa, kura valsts ne tikai novēro, kā pasaule tuvojas kārtējai haosa ērai, bet arī dara visu iespējamo, lai nepieļautu baismīgāko iznākumu. Putins vēlreiz atgādināja, ka par 75 gadus pastāvošo starptautiskās sadarbības, dialoga un sapratnes sistēmu pagātnē ir samaksāta drausmīga cena. Un Krievija, kas toreiz nesa lielākos upurus, līdz pat beigām būs normalitātes un veselā saprāta oāze, ar kuru planēta vienmēr var rēķināties.