NVA: tuvākajos mēnešos varētu pieaugt bezdarba līmenis

Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras vadītājas Evitas Simsones sacītā, rudenī un ziemā vienmēr pieaug bezdarba līmeni, savukārt sakarā ar krīzi, kas šobrīd iestājusies daudzās nozarēs, prognozēt tā apmērus vispār nav iespējams.
Sputnik

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vadītāja Evita Simsone intervijā pastāstīja, ka septembra vidū bezdarba līmenis Latvijā samazinājās līdz 8%, raksta Lsm.lv.

Augusta beigās bezdarba līmenis sastādīja 8,1%, salīdzinājumam sniedz datus Simsone.

Tāpat viņa atzīmēja, ka rudens un ziemas periodā statistiski kļūst vairāk bezdarbnieku, jo beidzas sezonālie darbi.

Zemnieku Saeima: lai politiķi paši brauc pie mums vākt ogas

"Ņemot vērā krīzes saglabāšanos tūrisma nozarē, mēs sagaidām, ka bezdarba līmenis pieaugs, un nezinām, kādu ietekmi radīs," paziņoja Simsone.

Visaugstākais bezdarba līmenis joprojām saglabājas Latgalē, viszemākais joprojām ir Rīgā, savukārt "koronakrīzes" laikā tieši Latvijas galvaspilsēta kļuva par bezdarba epicentru.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gada otrajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā sastādīja 8,6%, bezdarbnieku skaits valstī sastādīja 83 500 cilvēki vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 22 tūkstošiem cilvēku vairāk, nekā pirms gada, un par 11,3 tūkstošiem vairāk, nekā šī gada pirmajā ceturksnī.

Kopš 2014. gada otrā pusgada Latvijā ir bijis visaugstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs, un tikai 2019. gada beigās to nedaudz apsteidza Lietuva. Šī gada otrajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bijis tāda pats kā Lietuvā, taču augstāks, nekā Igaunijā (7,1%).

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Eiropas Komisija iesniedza ES Padomei savus piedāvājumus par finanšu atbalsta piešķiršanu 81,4 miljardu eiro apmērā 15 ES dalībvalstīm, lai saglabātu iedzīvotāju nodarbinātību un mīkstinātu koronavīrusa krīzes izraisītās negatīvās sociālekonomiskas sekas.

Latvijā aug bezdarbs, bet varasiestādes dzen postā kafejnīcas: tūrisma nozare bailēs trīc

Vislielāko palīdzības apjomu saņems Itālija – 27,4 miljardus. Tālāk seko Spānija (21,3 miljardi), Polija (11,2 miljardi), Beļģija (7,8 miljardi). Latvijai tiks 192 miljoni, bet Lietuvai – 602 miljoni. Tāpat atbalstu plānots sniegt Bulgārijai, Čehijai, Grieķija, Horvātijai, Kiprai, Maltai, Rumānijai, Slovākijai un Slovēnijai.

Pēc atbalstīšanas ES Padomē šī palīdzība tiks sniegta kredītu veidā ar atvieglojošiem nosacījumiem. Taču naudai ir jābūt novirzītai tieši iedzīvotāju nodarbinātības palielināšanas pasākumiem, piemēram, īstermiņa darba programmām, kuras pirmām kārtām ir paredzētas pašnodarbinātajiem.