RĪGA, 22. septembris – Sputnik. ES valstu ārlietu ministri pagaidām nav vienojušies par sankcijām pret Baltkrieviju, raksta Sputnik Baltkrievija.
ES ārlietu ministru un Eiropas Parlamenta locekļu tikšanās laikā pirmdien Briselē tika apspriestas papildu personālās sankcijas pret Baltkrievijas ierēdņiem par pārkāpumiem, kuri, kā uzskata ES, tika pieļauti 9. augusta prezidenta vēlēšanu gaitā, kā arī par spēka pielietošanu pret protesta akcijas dalībniekiem Baltkrievijā.
Eiropas Komisijas viceprezidents, ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels pirms tikšanās sākuma paziņoja, ka saruna skars arī atbalstu pilsoņu sabiedrībai republikā un attiecību pārskatīšanu ar spēkā esošo varu.
Taču tikšanās beigās saraksts netika apstiprināts, savukārt jautājums nodots ES līderiem. Lēmuma pieņemšana tika atlikta vismaz līdz tuvākajai ES Padomes sēdei. Saskaņā ar aģentūras Reuters datiem, lēmumu joprojām bloķē Kipra, kura tādējādi cenšas panākt ES sankcijas pret Turcijas kompānijām, kuras veic gāzes izstrādi Vidusjūras austrumos.
Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs nosauca šo aizkavējumu par "apbēdinošu" un paziņoja, ka viena no ES valstīm "paņēmusi ķīlniekus", un ka tas viss sūta nepareizu signālu Baltkrievijai un visai pasaulei.
Tāpat viņš aicināja ES sniegt atbalstu Baltkrievijas pilsoņu sabiedrībai, nosūtot finanšu līdzekļus cietušo ārstēšanai un reabilitācijai.
Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs arī nosodīja kolēģus par nespēju vienoties par sankcijām un paziņoja, ka tas iedragā ES demokrātiskās vērtības. Pēc viņa sacītā, dažiem viņa kolēģiem "nevajadzētu sasaistīt lietas, kurām nav jābūt saistītām" (acīmredzot, runa ir par Kipras centieniem sasaistīt sankcijas pret Baltkrieviju un Turciju).
Tihanovska: atgriezīšos Baltkrievijā, ja sāksies pārrunas
Baltkrievu opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska, kura atlidoja uz Briseli no Lietuvas, nepiedalījās ES diplomātijas vadītāju tikšanās reizē, taču pabrokastoja ar viņiem pirms tās sākuma. Tāpat viņa aprunājās ar saviem piekritējiem, kuri sapulcējās Luksemburgas laukumā blakus Eiropas Parlamenta ēkai.
Tihanovska aicināja ES līderus nefinansēt Baltkrievijas varasiestādes un neatzīt Aleksandru Lukašenko par leģitīmu prezidentu, kā to jau izdarījis Eiropas Parlaments.
"Neatbalsties režīmu ar finansēm, neatzīstiet Lukašenko par leģitīmu līderi un izskatiet Koordinācijas padomi kā leģitīmu Baltkrievijas tautas iestādi dialoga veikšanai ar varu," uzsvēra viņa.
Tāpat viņa paziņoja, ka gaida iespēju nokļūt dzimtenē, taču ir gatava atgriezties tikai ar nosacījumu, ka varasiestādes un opozīcija uzsāks pārrunas.
"Es nespēju sagaidīt to brīdi, kad es varēšu iebraukt Baltkrievijā ar cerību, ka mums tūlīt, tūlīt viss izdosies. Es obligāti atbraukšu, kad sāksies pārrunas, kad izlaidīs visus politieslodzītos un es varēšu justies drošībā kopā ar saviem bērniem," pateica viņa.
Koordinācijas padomes loceklis Pāvels Latuško paziņoja, ka Baltkrievijas opozīcija atbalsta Polijas ierosinātā "Māršala plāna" izstrādi republikas ekonomikas atjaunošanai, un pavēstīja, ka pašlaik Koordinācijas padome izstrādā antikrīzes programmu.
"Padome prezentēs antikrīzes programmu mūsu valstij, kura tiks īstenota vienlaikus ar valsts pārvaldes un vietējo pašvaldību reformu," sacīja Latuško, piebilstos, ka Baltkrievija, viņaprāt, "atrodas uz ekonomiska bezdibeņa malas".
Borels: vienbalsīgumu panākt neizdevās
Pēcāk Borels apstiprināja, ka vienbalsīgumu Baltkrievijas sankciju saraksta jautājumā panākt neizdevās.
Pēc Borela sacītā, nav vienbalsīguma arī personālajās sankcijās pret Aleksandru Lukašenko. Sarakstu atkal izskatīs Eiropas Savienības valstu vadītāji gaidāmajā samitā.
Tāpat viņš atzīmēja, ka ES ārlietu ministri atbalstīja aicinājumu par jaunām vēlēšanām Baltkrievijā EDSO uzraudzībā, taču vēlēšanu leģitimitātes neatzīšana, pēc viņa sekām, vedīs pie sekām Balktrievijai "Austrumu partnerības" programmā.
Tāpat Borels precizēja, ka ES negrasās atsaukt no Baltkrievijas savu vēstnieku Dirku Šibelu.