RĪGA, 15. septembris — Sputnik. Ukrainai jāiegulda finansiālie resursi reģionos, kas robežojas ar Krieviju vai citām valstīm, lai būtu jūtama dzīves līmeņa atšķirība. Patlaban nav sajūtas, ka Ukraina attīstās, Latvijas vēstnieks Ukrainā Juris Poikāns konstatēja telekanāla "Prjamoi" ēterā.
Diplomāts pārraides gaitā izteicās par Ukrainas pretenzijām uz Krimu. Poikāns uzskata, ka Kijevai būtu grūti gaidīt pārmaiņas tuvākajos gados.
"Kad dzīve Ukrainā reāli uzlabosies, kad cilvēks, kas šķērsos pašreizējo administratīvo līniju starp Krimu un Hersonas apgabalu, ieraudzīs, ka Hersonas apgabalā dzīve ir tā uzlabojusies, ka radies iespaids: Ukraina attīstās. Tagad tādas sajūtas nav – es pavisam nesen pabiju Hersonas apgabalā," teica Poikāns.
Krima pievienojās Krievijai pēc referenduma 2014. gadā. Tautas balsojumā martā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju atbalstīja iekļaušanos Krievijas Federācijas sastāvā.
Ukraina vēl joprojām uzskata Krimu par savu īslaicīgi okupētu teritoriju. Krievijas valdība jau vairākkārt ir atgādinājusi: Krimas iedzīvotāji demokrātiskā ceļā, atbilstoši starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par iekļaušanos Krievijā. Valsts prezidents Vladimirs Putins konstatēja, ka Krimas jautājums ir "slēgts uz visiem laikiem".
Krimu vairākkārt apmeklējušas ārvalstu delegācijas. Tās visas nonākušas pie viena secinājuma: Krimas pussala ir kļuvusi par Krievijas daļu uz tautas likumīgas gribas izpausmes pamata, un krimiešu izvēli par pievienošanos Krievijai 2014. gada referendumā diktēja pašu reģiona iedzīvotāju intereses.