Propaganda un novērošanas sistēmas palīdzēs iemācīt apieties ar pārtiku taupīgāk. Tomēr ķīniešiem nav viegli atteikties no agrākajiem paradumiem, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.
"Vai esi paēdis?" – tā burtiskā tulkojumā no ķīniešu valodas skan frāze "Kā klājas?" – ja sarunbiedrs ir sātīgi pabrokastojis, tas nozīmē, ka viņam klājas tīri labi. Ķīnā daudz runā par ēdamo. Visas svarīgākās darīšanas pieņemts kārtot pēc maltītes. Bez bagātīga cienasta nekādi neaizritēs neviens kaut mazdrusciņ svarīgs notikums. Pat ikdienā vakariņu galdā ir papilnam gardumu. Protams, tik daudz apēst nav pa spēkam, un produktus vienkārši izmet. Tā ir izšķērdība – šķietami nevainīgas tradīcijas pretējā puse.
Tam jāpieliek punkts, nolēma valdība. Tautu uzrunāja pats Sji Dziņpins. Atkritumos izmesto svaigo produktu apjoms ir šokējošs, tas satrauc ĶTR priekšsēdētāju. Viņam piekritīs ikviens, kurš kaut reizi pabijis ķīniešu ēdamtelpā.
Vidēji Ķīnā utilizē 18 miljonus tonnu pārtikas atkritumu gadā, – un tie ir tikai ēdienreižu pārpalikumi. Ar to varētu pabarot 30-50 miljonus cilvēku. Aprēķināts, ka gada laikā ķīnietis izmet atkritumos 33,5 kilogramus pārtikas. Taisnības labad jāpiebilst, ka tas nav sliktākais rādītājs pasaulē. Uz vienu Austrālijas iedzīvotāju iznāk divreiz vairāk, bet amerikānis izmet gandrīz centneru.
Tomēr Ķīna nevar to atļauties. Pērn valsts saskārās ar cūku gripas epidēmiju, šogad piegādes apgrūtināja koronavīruss. Dienvidu rajonos plosās plūdi. Protams, produktu pietiks, tomēr ķīniešiem pret ēdamo jāizturas taupīgāk, ir pārliecināta Pekina.
Apēst nedrīkst atstāt
Uzdevums nav viegls, jo gardēdība ir svarīgs ķīniešu dzīves elements, kulinārija – viena no valsts galvenajām kultūras vērtībām. Gandrīz katrā novadā ir sava delikatese.
Receptes, sastāvdaļas, mērces un gaume valstī ir dažādas. Vietējā paruna pauž: "Dienvidi ir saldi, ziemeļi – sāļi, austrumi – pikanti, rietumi – skābi."
Daudzi ķīnieši gatavo mājās, tomēr sabiedriskās ēdināšanas iestādes nestāv tukšā. "Dzimšanas dienas, izlaidumi, pateicības vakariņas skolotājiem, cienasts par godu paaugstinājumam – tādos banketos vienmēr aktuāla ir izšķērdības problēma, tai jāpievērš uzmanība," Centrālajā televīzijā teica Čens Šenkou, Ķīnas zinātņu akadēmijas Ģeogrāfijas un dabas resursu institūta zinātniskais līdzstrādnieks.
Ķīnā pieņemts pasūtīt ēdienus "galdam": paņem vairākas porcijas visiem, individuāla ir tikai rīsu bļodiņa. Pie tam parasti loģika ir tāda: pasūtīsim vairāk, nogaršosim visu pa mazdrusciņai.
Nevar pieļaut, lai viesis aizietu izsalcis, tā ir kauna lieta saimniekam. Etiķete nepieļauj tukšus šķīvjus: ja viss apēsts, tas nozīmē, ka vēl nav paēduši. Galu galā liela daļa pasūtīto ēdienu nonāk atkritumos.
Tāds vēriens ir saprotams, ja atceramies vēsturisko traumu. Pagājušā gadsimta vidū, Ķīnas Tautas Republikas pirmsākumos apmēram 45 miljoni cilvēku nomira badā. Daudziem tālaika notikumi ir dzīvā atmiņā. Pārtikas kartiņas tika atceltas tikai 90. gados. Ekonomika strauji attīstījās. Sājās bulciņas un makaronus papildināja ne tikai gaļa, bet arī eksotiski ēdieni – haizivs spura un bezdelīgas ligzda. Jo labāk dzīvoja vienkāršie ķīnieši, jo vairāk auga apetīte, jo nevērīgāka kļuva attieksme pret ēdienu.
Nost ar rijību
Īpaši attapīgi restorānu īpašnieki jau cīnās ar rijību. Kafejnīcu tīkla "Čuijaņ ceptā liellopgaļa" Hunaņas provincē ieteica viesiem nosvērties un atbilstoši rezultātam piedāvāja ēdienus ar dažādu kaloriju daudzumu. Piemēram, firmas liellopgaļu un zivs galvu vai sautētu cūkgaļu – tikai sievietēm, kuru svars nepārsniedz 40 kilogramus, un vīriešiem zem 80 kilogramiem.
Attapība netika augstu novērtēta, restorānam pārmeta diskrimināciju. Vadība atvainojās un paskaidroja, ka centusies ievērot valdības kursu.
Keiteringa industrijas asociācija Uhaņā ieteica restorāniem ieviest noteikumu "N mīnus viens": pasniegt par vienu ēdienu mazāk nekā cilvēku pie galda. Ja nepaēdīs, pasūtīs vēl, tikai vēlāk.
Valdība iesaka sabiedriskās ēdināšanas iestādēm popularizēt galda piederumus, lai viesi nelīstu ar nūjiņām kopējā traukā. Turklāt tā ir vieglāk cīnīties ar infekcijām.
Šanhajā iesaka ziņot par cilvēkiem, kuri izmet ēdienu. Nav grūti atrast pārkāpēju: valstī ir desmitiem, iespējams, pat simtiem miljonu videonovērošanas kameru ar seju identifikācijas sistēmu.
Harbinā pat uzstādītas kameras pie restorānu atkritumu tvertnēm. Izmeti ēdienu trīs reizes – nokļūsi uz "kauna ekrāna"zālē.
Populāras platformas, piemēram, Douyin – ķīniešu Tik-Tok versija – sola pieskatīt rijīgus blogerus. Lieta tāda, ka Āzijā mīl video translācijas, kurās cilvēki aprij milzīgu daudzumu ēdienu.
Blogere Lana Vei Saņa kļuvusi slavena ar to, ka 9 minūšu laikā apēda desmit paciņas makaronu, iebāza mutē deviņus pelmeņus un 10 sekunžu laikā izdzēra 1,25 l kolas. To vēroja milzu auditorija – meitenei ir 33,41 miljons abonentu.
Gastronomiskā reakcija
Problēma patiešām pastāv, tomēr daudzi valdības lēmumus vērtē negatīvi. Sociālajos tīklos sašutuši jautā: "Tātad es par savu paša naudu nevaru pasūtīt tik daudz ēdiena, cik vēlos?"
Sods par produktu izšķiešanu vēl nav ieviests. Deputāti pie tā strādā, bet pagaidām atliek cerēt uz propagandu un pilsoņu apzinību.
Ķīnieši jau ir atradināti no ekstravagantiem banketiem, tagad tas ir slikts tonis. Goičžou, piemēram, 2017. gadā aizliedza kāzu banketus, ja līgavainim vai līgavai tās nav pirmās laulības.
Tomēr daudziem ķīniešiem bagātīgs galds nav kaprīze, tā ir relatīvi jauna iespēja demonstrēt labklājību. Tāpēc nebūs viegli panākt mērenību, turklāt vēl piespiedu ceļā. Pacietīga audzināšana ir efektīvāka nekā aizliegumi, turklāt vēl tik kārdinošā jautājumā.