RĪGA, 12. septembris – Sputnik. Vācijas ārlietu ministrs Haiko Māss neizslēdz, ka gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvniecība var tikt apturēta situācijas ar Alekseju Navaļniju dēļ. Diplomāts aicināja Krieviju piedalīties incidenta izmeklēšanā, lai nepieļautu šādu iznākumu. Savukārt Bundestāga Ekonomikas un enerģētikas komitejas priekšsēdētājs Klauss Ernsts uzskata šādu lēmumu par kļūdainu, uzsverot, ka projekta apturēšana radīs triecienu ne tikai Vācijai, bet arī Eiropai kopumā.
Ar šādu Berlīnes retoriku riski "Ziemeļu straumei 2" pieaug, atzīmēja Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis Igors Juškovs.
"Agrāk Vācijas varasiestādes uzsvēra, ka "Ziemeļu straume 2" ir ekonomisks projekts, un nekādas sankcijas pret to netiek apspriestas. Tagad atklāti tiek izskatītas gan sankcijas, gan to piemērošanas varianti. Tātad, riski ir pieauguši. Tomēr, piemēram, incidents Solsberijā bija skarbāks no starptautisko attiecību viedokļa, taču tolaik ES reakcija nesekoja un nekādu plašu ekonomisku sankciju nebija. Tādēļ nenākas būt pārliecinātam sankcijās pret "Ziemeļu straumi 2"," paskaidroja Juškovs Sputnik Latvija.
Eiropā lieliski saprot, kur slēpjas jaunā gāzesvada kritikas jēga, atzīmēja eksperts.
"Tas ir izdevīgi amerikāņiem, viņiem tas ir pirmais posms plašai ienākšanai Eiropas gāzes tirgū. ASV vēlas panākt, lai "Ziemeļu straume 2" netiktu palaista, tādējādi iesprostojot Krieviju Ukrainas gāzes tranzītā, kuru pēc tam ierobežos ar dažādiem ieganstiem," norādīja Juškovs.
Pēc viņa sacītā, eiropieši pauž sašutumu par to, ka ASV, izstumjot Krieviju no gāzes tirgus, provocē cenu kāpumu.
"Krievijas klātbūtne piegādātāja lomā savalda gāzes cenu kāpumu. Eiropas patērētāji uzstājas par savām interesēm, nevis par Krievijas, jo saprot, ka maksāt par dārgo gāzi nāksies tieši viņiem," uzsvēra Juškovs.
Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes gadā. Jaunais cauruļvads tiks izbūvēts līdzās esošajam - "Ziemeļu straume". Tas vedīs pa Baltijas jūras dzīlēm un šķērsos Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritoriālos ūdeņus vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas.
ASV uzstājas pret projektu "Ziemeļu straume 2", jo tiecas uzspiest Eiropas valstīm savas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes. Pērnā gada beigās Amerikas varasiestādes pieņēma aizsardzības budžetu, kurš paredzēja sankciju ieviešanu attiecībā pret kompānijām, kuras piedalās gāzesvada izbūvē. Tas lika atteikties no darbu veikšanas Šveices kompānijai Allseas.
Maskava asi nosodīja Vašingtonas eksteritoriālās sankcijas pret projekta dalībniekiem Eiropā un paziņoja, ka pabeigs "Ziemeļu straumes 2" būvniecību pašu spēkiem. Kremļa pozīciju atbalstīja Vīne un Berlīne. Vācijas kanclere Angela Merkele apgalvoja Krievijai, ka pilnībā atbalsta projektu, tomēr pēc incidenta ar Navaļniju paziņoja, ka galīgais lēmums par "Ziemeļu straumi 2" pagaidām nav pieņemts.
Atsaucoties uz militārajiem mediķiem, Berlīne apgalvo, ka Krievijas blogeris Aleksejs Navaļnijs esot saindēts ar substanci no "Novičok" indīgo kaujas vielu grupas. Maskavā Vāciju aicināja apstiprināt savu apgalvojumu ar dokumentiem.