RĪGA, 7. septembris - Sputnik. Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas līderis Vladimirs Žirinovskis pauda viedokli, ka Lietuvai vajadzētu atdot Baltkrievijai Viļņu un Klaipēdu, ja jau tā īstenojusi desovjetizāciju, vēsta Sputnik Lietuva.
"Lietuva pašlaik dzīvo saskaņā ar 1938. gada konstitūciju, bet tā nosaka, ka valsts galvaspilsēta ir Kauņa, nevis viļņa. Visu Viļņas novadu Staļins atdeva Lietuvai vēlāk. Bet Lietuva taču pēc 1989. gada īstenoja totālu desovjetizāciju. Tātad, ja jau runa ir par vēsturisko revizionismu, Lietuvai sirdsapziņas attīrīšanas labad vajadzētu nevis ņemt, bet gan atdot Baltkrievijai gan Viļņu, gan Klaipēdu," Žirinovskis atgādināja savā Telegram kanālā.
Iepriekš Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs informēja, ka valdība sakarā ar protestiem Baltkrievijā apstiprinājusi palīdzības plānu republikas iedzīvotājiem. Tā ietvaros tiks sniegts atbalsts baltkrievu studijām Lietuvas universitātēs, nacionālo vīzu izsniegšanai un integrācijai Lietuvas darba tirgū. Lietuvas iekšlietu ministre Rita Tamašune arī parakstījusi pavēli, kas aizliedz iebraukšanu valstī 30 Baltkrievijas pilsoņiem, ieskaitot valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko.
Savukārt Aleksandrs Lukašenko konstatēja, ka četras valstis, ieskaitot Lietuvu, iejaucas valsts iekšējās lietās un vada protestus. Valsts vadītājs norādīja, ka tiks sniegta atbilde jebkādiem negatīviem pret to vērstiem soļiem. Baltkrievijas Aizsardzības ministrija vēstīja, ka "destruktīvie spēki", ko vada Lietuvas, Polijas, Čehijas un Ukrainas valdības, mēģināja nelegāli nomainīt varu valstī, taču, resora ieskatā, no tā izdevies izvairīties.
Protesti Baltkrievijā
Atgādināsim, ka 9. augustā Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Centrālā vēlēšanu komisija informēja, ka jau sesto reizi uzvarējis pašreizējais Baltkrievijas valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko ar 80,1% balsu. Pēc tām valstī sākās opozīcijas protesta akcijas, kas nepiekrita balsošanas rezultātiem. Opozīcija uzskata, ka vēlēšanās uzvarējusi Svetlana Tihanovska, kura saņēma aptuveni 10% balsu.
Pirmajās dienās varasiestādes izkliedēja protesta akcijas. Pret tām tika izmantota asaru gāze, ūdens metēji, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Pēc tam akciju izkliedēšana ar vardarbīgām metodēm tika pārtraukta. Oficiālie dati liecina, ka pirmajās dienās aizturēti vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku. Valsts IeM informēja, ka nekārtībās cietuši simtiem cilvēku, vairāk nekā 120 likumsargi guvuši ievainojumus, trīs akciju dalībnieki gājuši bojā.
ES paziņoja, ka neuzskata prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā par taisnīgām un godīgām, un atteicās atzīt to rezultātus. ES valstu līderi vienojās par individuālo sankciju vēršanu pret Baltkrieviju par vardarbīgu metožu pielietošanu pret demonstrantiem un, kā uzskata ES, par vēlēšanu falsifikāciju.