Lietuvas ārlietu ministrs kritizē ES soļus attiecībās ar Baltkrieviju

Lietuvas politiķis uzskata, ka Briseles pienākums ir sniegt "konkrētu palīdzību" Baltkrievijas opozīcijai.
Sputnik

RĪGA, 7. septembris – Sputnik. Uzticība Eiropas Savienības starptautiskajai politikai tiek vājināta, ņemot vērā tās nepietiekamos soļus Baltkrievijas situācijā laikā, kad "tai būtu jārada apstākļi demokrātijai un jāpretojas Krievijas ietekmei," teica Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs intervijā The Financial Times.

"Dažkārt mēs reaģējam pārlieku lēni, un mūsu pasākumi ir sašķelti un nerada nekādu iespaidu uz sabiedrību vai uz varasvīriem. Ja mēs nebūsim uzticīgi savām nacionālajām saistībām, tas sašūpos mūsu pamatus. Mums ir jābūt stingriem," Linkēviča teikto citēja Sputnik Lietuva.

Ko zaudē Baltija pēc strīda ar Lukašenko

Rakstā akcentēts, ka Lietuva pastāvīgi iebilst lielajām Eiropas valstīm – Lielbritānijai, Vācijai un Francijai, kas cenšas "atiestatīt" attiecības ar Krieviju. Politiķis skaidro, ka agrākajā konfrontācijā ar Maskavu "mācība nav apgūta".

Linkēvičs uzskata, ka ES ir jāsūta signāls par to, ka "ir nepieņemami Krievijai iejaukties Baltkrievijas iekšējās lietās". Viņš piebilda, ka "uz Minsku nosūtīti Maskavas žurnālisti" atgādina "labas hibrīdkara tradīcijas", kā arī "nevar izslēgt Krievijas militāru iebrukumu".

Lietuvas ministrs uzskata, ka ES jāsniedz "konkrēta palīdzība" Baltkrievijas opozīcijai.

"Baltkrievijas tauta nedrīkst justies pamesta. Mums jānodrošina tai perspektīva atrasties demokrātisko valstu vidū. Ja viņi īstenos reformas, viņi noteikti varēs gaidīt tuvāku kooperāciju ar ES, kas nesīs sabiedrībai labumu," klāstīja Linkēvičs.

Vienlaikus, jautāts, vai ES ir plaisa starp austrumiem un rietumiem, ministrs paziņoja, ka nesauktu to par plaisu. Viņš atzina, ka ES ir citi jautājumi, ar ko jārēķinās, piemēram, Grieķijas un Turcijas strīds, kā arī koronavīrusa pandēmija.

"Taču ir arī kaut kas, kas pelna mūsu uzmanību – tā ir Eiropas teritorija. Tie ir eiropieši, un viņi pelnījuši labāku attieksmi," skaidroja ministrs.

Situācija Baltkrievijā un Lietuvas reakcija

Gandrīz uzreiz pēc prezidenta vēlēšanu rezultātu pasludināšanas Baltkrievijā, kurās uzvarēja tagadējais prezidents Aleksandrs Lukašenko, Viļņa pieprasīja sankcijas pret Baltkrievijas ierēdņiem un palīdzību Baltkrievijas opozīcijai, kas sākotnēji pat organizēja sadursmes ar varasiestāžu darbiniekiem.

Baltija neko nepanāks: kāpēc Lukašenko neiekļaus ES sankciju sarakstā

Dienu pēc vēlēšanām Lietuvā ieradās bijusī prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovksa, kura tagad sistemātiski aicina baltkrievus organizēt miermīlīgus protestus un streikus.

Aizvadītajā nedēļā Lietuva, Latvija un Igaunija saskaņoja sankciju sarakstu pret 30 Baltkrievijas amatpersonām, negaidot ES lēmumu. Sarakstā iekļauts arī pats Lukašenko.

Daudzi eksperti jau vairākkārt konstatējuši, ka Viļņa sistemātiski iejaucas kaimiņvalsts lietās. Lietuvā radīta arī vesela bāze opozīcijas sagatavošanai un suverenitātes graušanai.