Politika

Politologs pastāstīja, kāpēc Lukašenko nav ES sankciju sarakstā

Pēc Dmitrija Soloņņikova sacītā, ir jānošķir Briseles birokrātija un Baltijas valstu politiķi, kuri pasteidzās ieviest sankcijas pret Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko.
Sputnik

RĪGA, 3. septembris – Sputnik. Prezidenta Aleksandra Lukašenko nav sankciju sarakstā, kurš iziet saskaņošanu ES Padomē sakarā ar notikumiem Baltkrievijā. Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, dokumentā figurē 17 cilvēki.

Jurists: Latvijas sankcijas pret Lukašenko neatbilst tiesiskajām normām

Valstu vadītājus sankciju sarakstos iekļauj ārkārtīgi retos gadījumos, turklāt Eiropas Savienība patur manevra iespējas, paziņoja Sputnik Latvija Mūsdienu valsts attīstības institūta direktors Dmitrijs Soloņņikovs.

"Sankciju pielietošanas gadījumi pret prezidentiem ir retums, diez vai vesela Eiropas Savienība ieviesīs sankcijas pret Lukašenko. Ierobežojošie pasākumi tiek ieviesti pakāpeniski, lai parādītu iespēju tos pagarināt un pastiprināt spiedienu uz Baltkrievijas vadību. Tādēļ sākumā var iekļaut 17 cilvēku un pabrīdināt, ka saraksts var tikt paplašināts līdz 35. Iespējams, pēc tam tajā iekļūs arī Lukašenko," atzīmēja Soloņņikovs.

Eksperts norādīja, ka Brisele sniedz iespēju dialoga atjaunošanai, ja Baltkrievijas prezidents piekritīs zināmiem Eiropas Savienības nosacījumiem.

"Briseles birokrātijai ir ērts jebkurš prognozējams valsts vadītājs, ar kuru var veidot ilgtermiņa attiecības. Šajā ziņā Lukašenko ne ar ko nav labāks vai sliktāks par daudziem pārējiem. Taču virknei Polijas un Baltijas politiķu šī figūra ir nepieņemama. Viņi liek uz to, lai Baltkrievija iziet no Savienības ar Krieviju un satuvinās ar Eiropu, un centīsies panākt sava marionetes vadītāja iecelšanu Baltkrievijā. Tādēļ ir jānošķir Briseles birokrātija un atsevišķu Eiropas valstu politiķi," uzsvēra Soloņņikovs.

Brisele atteicās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus Baltkrievijā un uzstājās par individuālo sankciju piemērošanu sakarā ar vardarbību pret demonstrantiem un, kā uzskata ES, vēlēšanu falsifikāciju. Baltijas valstis to pašu iemeslu dēļ uz pieciem gadiem aizliedza iebraukt to teritorijā 30 Baltkrievijas amatpersonām, tostarp Lukašenko.

Saskaņā ar Baltkrievijas Centrālās vēlēšanu komitejas informāciju, esošais valsts vadītājs vēlēšanās ieguva 80,1% vēlētāju balsu. Opozīcija neatzina balsojuma rezultātus, aicināja sarīkot atkārtotas vēlēšanas un izveidoja koordinācijas padomi ar "varas nodošanas" mērķi. Ģenerālprokuratūrā sakarā ar šo faktu tika ierosināta krimināllieta, uzskatot padomes izveidošanu par draudu Baltkrievijas valstiskumam.