Kāpēc baltkrievu uzņēmēji neienāks Latvijā

Baltkrievu kompānijas neizdosies atvilināt uz Latviju – to ceļā stāsies Latvijas bankas.
Sputnik

RĪGA, 2. septembris — Sputnik. Pazīstamais latviešu uzņēmējs Normunds Bergs bez īpašas sajūsmas uzzināja, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) piedāvā baltkrievu kompānijām pilnībā vai daļēji pārvietot darbību uz Latviju.

LIAA direktors Kaspars Rožkalns pastāstīja, ka izveidota vesela komanda, kas operatīvi apstrādās baltkrievu uzņēmēju pieteikumus un piedāvās iespējamos risinājumus, tostarp arī tā saucamo jaunuzņēmuma vīzu vai ES "zilo karti", tas ir, pagaidu uzturēšanās atļauju kvalificētiem speciālistiem un viņu ģimenes locekļiem.

Pēc Berga domām, vispirms Latvijai nāksies tikt galā ar banku pakalpojumiem.

"Ideja jauka, bet bezcerīgi nerealizējama. Es domāju, ka tiem baltkrievu uzņēmumiem neviena banka kontu neatvērs vispār. LIAA un EkMins varētu programmas "ierēdnis ēno uzņēmēju" ietvaros pamēģināt nodrošināt konta atvēršanas pakalpojumu Latvijas bankās," viņš ieteica savā lapā Twitter.

Sociālo tīklu lasītāji atklāja, kā viņiem pašiem klājies un kā tagad izskatās Latvijas "kapitāli izremontētās" finanšu sistēmas darbs.

​​"Pie mums bankas kontu atvērt ir grūti pat ES valstu pilsoņiem, kur nu vēl trešo valstu personām kā no Baltkrievijas. Pavisam nesen mans klients-IT speciālists atbrauca no Lielbritānijas veikt projektu Latvijā. Dibināja uzņēmumu. Vismaz viena banka kontu atvērt atteica – Lielbritānijas pases dēļ. Crazy but true," pastāstīja Guntars Vītols.

​​"Pirms 2 nedēļām gribēju palīdzēt Vācijas pilsonim dibināt uzņēmumu un atvērt kontu. Viss apstājās pie bankas, jo izvērtēšana prasīšot vismaz 30 dienas... Atteicāmies un par laimi atradām funkcionējošu "tukšu" uzņēmumu ar kontu, ko nopirkt," atklāja Ģirts.

​​"Tak pat LR pilsoņiem, kam ir legāli ES finansēti projekti ārpus ES kontus slēdz. Šobrīd biedrībai jādod bankai visa sava grāmatvedība, kas ir absurds. Mēģinām kaut ko kārtot, bet saprāta balsi šobrīd vēl nejūt. Kur nu vēl baltkrieviem. Dream on," raksta Inese Vaivare.

​​"Ir vēl trakāk, Berga kungs. Pusgadu atpakaļ lielam uzņēmumam (ap 1m mēnesī) Swedbank aizvēra kontu. Kāpēc? Tāpēc, ka veica pāris pārskaitījumus uz Baltkrieviju. Es visus brīdinu - ja tev sadarbības partneri arī šai valstī - labāk nodrošinies ar rezerves kontu," ieteica Guntars.

​​"Var pamēģināt šobrīd atvērt kontu Latvijas bankā ar nerezidentu valdē ar kapitāldaļām >=20%. Sākas tāds spiets midzeņos, kas beidzas ne ar ko. Manā gadījumā – ar kontu Paysera, kas ir risinājums, bet absurds. Piedāvāt analogus risinājumus Baltkrievijas uzņēmējiem, "programmas" ietvaros ir..." Mairis bija sašutis.

​"Latvijas bankas neatvērs, Paysera atvērs. Tas arī viss. Swedbank & Co nav vienīgās bankas Eiropas Savienībā," uzskata komentētājs ar lietotājvārdu "te pienāca Kindzulis".

​​"Konts bankā ir tikai viens aspekts. Otrs - ko mēs viņiem piedāvāsim, lai viņi te nāktu? Nodokļu brīvdienas? Kādu īpašu nodokļu režīmu? Biznesu interesē praktiski jautājumi nevis emocionāli saukļi," atgādināja Alberts.

​​"Ar to nepietiks. Jāmaina banku uzraugošo institūciju attieksme pret AML un banku sodīšanu. Vajag precīzus noteikumus bankām, un samērīgus sodus. Šobrīd arī es bankas vietā nevienam kontus vaļā nevērtu. Ķīselis noteikumos, kurus pārkāpjot, tevi var paraut zem ūdens momenta," secināja Bergs.