RĪGA, 28. augusts – Sputnik. Vienīgajai Baltkrievijas Republikas valsts valodai jābūt baltkrievu valodai, paziņoja bijušais Baltkrievijas Augstākās padomes vadītājs Staņislavs Šuškevičs intervijā Latvijas YouTube kanālam "I Grjanul Grem".
1995. gadā pēc Aleksandra Lukašenko iniciatīvas, kurš atkārtoti tika ievēlēts valsts prezidenta amatā, Baltkrievijā notika referendums, kurā tostarp tika uzdots jautājums par valsts valodas piešķiršanu krievu valodai. Pēc referenduma rezultātiem valsts Konstitūcijā tika veikti grozījumi. Patlaban Baltkrievijā ir divas valsts valodas – baltkrievu un krievu.
"Mums nav nekādas pretestības ar krievu valodu. Mums nekad nav bijis starpnacionāla naida. Taču mēs vienmēr esam gribējuši būt baltkrievi. Un vispār jau izspieda no mums mūsu valodu, izspiež mūsu kultūru… Draudu krievu valodai nav. Un valsts valodai ir jābūt vienai – baltkrievu, jo tai vairs nav citas dzimtenes," pateica 85 gadus vecais Šuškevičs.
Tāpat viņš atzīmēja, ka pāreja pie baltkrievu valodas, kā vienīgās valsts valodas, gadījumā, ja šāds lēmums tiks pieņemts, nenotiks tik ātri.
"Pārejas periods uz baltkrievu kā valsts valodu ir pietiekoši sarežģīts un ilgstošs," sacīja Šuškevičs.
Saskaņā ar 2009. gada tautas skaitīšanas datiem, baltkrievi sastāda 83,73% valsts iedzīvotāju, krievi – 8,26%. Neilgi pirms 2019. gada tautas skaitīšanas rīkošanas, Polijā reģistrētais fonds "Jaunieši no Polijas nomalēm", kurš apvieno Baltkrievijā, Lietuvā un Ukrainā dzīvojošos poļus, rīkoja reklāmas kampaņu ar mērķi pārliecināt valstī dzīvojošos poļus norādīt tautas skaitīšanas laikā savu tautību un savu dzimto valodu – poļu. Kampaņa mērķis bija izveidot valstī bērnudārzus un skolas ar poļu mācībvalodu.
Opozīcijas masveida protesta akcijas sākās visā Baltkrievijā 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja Lukašenko – saskaņā ar CVK datiem, viņš ieguva 80,1% balsu. Pirmajās dienās kārtības sargi apspieda akcijas, pret protestētājiem, kuri nepiekrita rezultātiem, tika pielietoti asaru gāze, ūdensmetēji, gaismas-trokšņa granātas, gumijas lodes. Pēc tam tiesībsargājošās iestādes pārstāja izdzenāt mītiņus un pielietot spēka metodes. Saskaņā ar oficiālajiem datiem, pirmajās dienās tika aizturēts vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku. Republikas IeM ziņoja, ka nekārtību laikā cieta simtiem cilvēku, tostarp 121 kārtības sargs.
Varasiestādes ziņoja par trīs protestētāju bojāeju. ANO Cilvēktiesību lietu augstākā komisāra pārvaldes oficiālā pārstāve paziņoja, ka Baltkrievijas IeM apstiprināja četru cilvēku nāvi traumu rezultātā, kas tika gūtas protestos. Tomēr valsts IeM paziņoja, ka nav apstiprinājuši šādu informāciju.