RĪGA, 26. augusts – Sputnik. Viļņā notika pirmā ASV valsts sekretāra vietnieka Stīvena Bigena tikšanās ar bijušo Baltkrievijas prezidenta kandidāti Svetlanu Tihanovsku, vēsta Sputnik Lietuva. Valsts departamentā paziņoja, ka par sarunas priekšmetu kļuva pilsoņu sabiedrības iespējas nostiprināt demokrātiju un cilvēktiesības Baltkrievijā.
ASV taktika šādas krāsainās revolūcijas mēģinājuma apstākļos ir labi zināma, atzīmēja politologs, Maskavas Pedagoģijas valsts universitātes Vēstures un politikas institūta direktora vietnieks Vladimirs Šapovalovs.
"Amerikas pārstāvji veido īpašu politisko fonu, kura mērķis ir radīt spiedienu uz esošo varu un atbalstīt tās oponentus. Tā ir rupja iejaukšanās suverēnas valsts iekšlietās. Šajā gadījumā ASV oficiālais pārstāvis demonstrē tieši šādu uzvedību, jo runa ir par tikšanos ar sabiedrisko aktīvistu, kurš veic darbības pret Baltkrievijas suverenitāti," paziņoja Šapovalovs Sputnik Latvija.
Pēc eksperta domām, šī tikšanās uzskatāmi demonstrē šo darbību pasūtītāju un to vadošo centru, no kura viss notiek.
"Viena lieta, kad Tihanovska tiekas ar sabiedriskajiem aktīvistiem, cienījamiem filozofiem, kā tas bija ar Bernāru Levī, un pavisam cita, kad runa ir par tikšanos ar ASV oficiālo pārstāvi. Šī tikšanās jāvērtē kā iejaukšanos Baltkrievijas iekšlietās," uzsvēra politologs.
Šapovalovs atzīmēja, ka Lietuva kļuvusi par ārējo uzbrukumu Baltkrievijas valstiskumam rīkošanas bāzi.
"Šeit atrodas ārējās ietekmes uz Baltkrieviju centrs. Ar to situācija atšķiras no Ukrainas – toreiz šāds centrs bija Polija. Lietuva cenšas ieņemt Amerikas politikas priekšposteņa vietu Eiropā un pie tam apelē pie savām vēsturiskajām saiknēm ar Baltkrieviju Lietuvas lielkņazistes ietvaros. Lietuvas politiķi uzskata, ka ir pilnībā tiesīgi iejaukties Baltkrievijas iekšlietās," konstatēja eksperts.
Viļņa cenšas izmantot esošo situāciju, lai iegūtu vairāk atbalsta no Vašingtonas un parādītu sevi kā vajadzīgu un noderīgu placdarmu ASV politikai Eiropā, secināja Šapovalovs.
Tihanovska aizbrauca no Baltkrievijas uz Lietuvu masveida protestu fonā, kuri sākās pēc prezidenta vēlēšanām 9. augustā. Saskaņā ar CVK datiem, Aleksandrs Lukašenko vēlēšanās ieguva 80,1% balsu, Tihanovska – 10,1%. Protesti Baltkrievijā nebeidzas jau divas nedēļas. Pirmajās dienās kārtības sargi izdzenāja mītiņus ar skarbām metodēm, tika aizturēti vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku, vairāki simti cieta, tostarp 121 kārtībsargs, trīs cilvēki gāja bojā.
Opozīcija paziņoja par koordinācijas padomes izveidošanu, lai izveidotu dialogu starp sabiedrību un varu Baltkrievijā. Republikas ģenerālprokuratūra paziņoja par krimināllietas ierosināšanu sakarā ar Baltkrievijas valstiskuma apdraudēšanu.