Jau veselu nedēļu tehnoloģiski attīstītākajā štatā – Kalifornijā vērojami lavīnveida elektroenerģijas atslēgšanas gadījumi, turklāt ne jau kaut kāda neiedomājama nepārvaramas varas iemesla dēļ – runa ir par karsto laiku, lai arī nebūt ne par rekorda tveici. Galvenais nav arī paši elektroenerģijas atslēgšanas gadījumi, bet gan to iemesls – ne kāda tehnogēna katastrofa, kas var atgadīties pat augstas attīstības valstīs, bet gan politiska un ideoloģiska rakstura katastrofa, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.
Par to, ka Kalifornija periodiski grims tumsā atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem, un drīz vien tai sekos arī citas ASV daļas, amerikāņu politiķus brīdināja gan inženieri un zinātnieki, gan ekonomisti. Taču politiskie apsvērumi un zaļās politikas mīļotāju ideoloģiskais noskaņojums ir nesuši savas sekas: politiķi (kopā ar vēlētājiem) novedīs situāciju tiktāl, ka Kalifornija laiku pa laikam grimst tumsā.
Paradoksāli: tagad problēma būs sistemātiska teju vai visā Rietumu pasaulē. Kaliforniešiem vienkārši nav paveicies – štata politiķi, izrādījās, strādā ļoti efektīvi un strauji īsteno cilvēknīdēju – zaļā trakuma ideālus, ko propagandē Grētas Tūnbergas sponsori.
Amerikāņu lietišķās žurnālistikas flagmanis The Wall Street Journal izmantoja gadījumu un atklāja patiesību:
"Patlaban elektroenerģija pazudusi miljoniem kaliforniešu lielā karstuma dēļ, valsts iestādes brīdina, ka tuvākajā laikā gaidāmi jauni atslēgumi un, iespējams, tas notiks vēl ilgus gadus. Laipni lūdzam Kalifornijas "jaunajā zaļajā normalitātē" – tāds ir priekšvēstnesis pasaulei bez ogļūdeņražu degvielas."
Ja Kalifornija būtu suverēna valsts (tās politiķu aprindās periodiski izskan tādas idejas), tās IKP sasniegtu apmēram 3,2 triljonus dolāru un pārsniegtu Francijas vai Krievijas IKP. Kalifornijā ir slavenā Silīcija ieleja – interneta jaunuzņēmumu epicentrs un moderno tehnoloģiju jomā strādājošo lielāko kompāniju, ieskaitot Apple, Google, Intel un Hewlett Packard iemīļotā vieta. Kā tas nācies, ka itin ierasti apstākļi nospieduši uz ceļiem tik attīstīta reģiona enerģētiku? Zaļā politika, nekas cits.
Kalifornija ieņem vienu no augstākajām vietām pasaulē pārejā pie tā saucamajiem atjaunojamajiem enerģijas avotiem, tātad tā ir pirmrindniece gāzes un ogļu elektrostaciju slēgšanas darbā. Patlaban atjaunojamie enerģijas avoti štatā sastāda aptuveni 36% elektroenerģijas ražošanas apjoma, un vietējie politiķi – demokrāti (Kalifornija ir īsta ASV Demokrātiskās partijas citadele) ierakstījuši savās programmās prasību celt šo rādītāju līdz 60% 2030. gadā un līdz 100i% - 2045. gadā.
Tādas "apzaļumošanas" rezultātā elektroenerģijas tarifi sasnieguši vienu no augstākajiem rādītājiem ASV – 19 centi par kilovatstundu, neskaitot netiešos maksājumus, tādus, kā valsts subsīdijas zaļās enerģijas ražotājiem, kuri galu galā tāpat gulstas uz nodokļu maksātāju pleciem, lai arī viņi tās neredz savos komunālo pakalpojumu rēķinos. Tomēr tas nav "labākais" rezultāts. Lai arī Kaliforniju (un Vāciju) dažkārt liek par piemēru tādām valstīm, kā Krievija un Ķīna, kas atsakās masveidā slēgt savas TEC un AES un nomainīt tās pret "tīrajiem" vēja ģeneratoriem un Saules elektrostacijām, valstīs un reģionos ar lielu zaļās enerģētikas daļu sākas problēmas ar stabilu elektroenerģijas padevi. Ilgus gadus Kaliforniju no lavīnveida atslēgumiem nelabvēlīgos laika apstākļos glāba banāls elektroenerģijas imports no citiem štatiem, kuros gāzes un ogļu elektrostacijas vēl strādā. Bet tagad zaļākajā un demokrātiskajā štatā sakrituši nepatīkami apstākļi: karstums, mākoņi, viegls vējš un nekādu iespēju risināt visas problēmas ar importa palīdzību, jo kaimiņos arī pieaudzis elektroenerģijas patēriņš. Planētas vadošā ekonomika ripo atpakaļ Viduslaikos, kad piekļuve enerģijai lielā mērā bija atkarīga no vēja niķiem, kurš pūta kuģu burās un grieza dzirnavu spārnus.
Kaut kas ļoti līdzīgs var notikt arī tepat, pavisam netālu – Vācijā.
2019. gadā amerikāņu finanšu žurnāls Forbes stāstīja par autoritatīvās konsultāciju kompānijas McKinsey pētījumu – tā norādīja, ka Vācija grīļojas uz lavīnveida atslēgumu sliekšņa. Tāpat – zaļās enerģētikas dēļ:
"McKinsey publicēja pašu nopietnāko brīdinājumu – runa ir par aizvien nedrošāku Vācijas energoapgādi, ņemot vērā tās lielo atkarību no nepastāvīgās Saules un vēja elektrības ģenerācijas. 2019. gada jūnijā trīs dienas vācu energosistēma tuvojās elektroenerģijas atslēgšanai. "Tikai īstermiņa imports no kaimiņvalstīm palīdzēja stabilizēt elektrotīklu," atzīmēja McKinsey. (..) Tādējādi McKinsey ir noraizējusies par to, ka Vācija nespēs segt pieprasījumu ar importa palīdzību: "Vidēja termiņa perspektīvā pastāv risks, ka visā Eiropas tīklā nebūs pietiekamas ģenerācijas jaudas."
Var jau būt, ka no 2019. gada kaut kas ir mainījies. Tikai uz slikto pusi. Politiķi, kuri 20 gadus iebiedēja eiropiešus un amerikāņus ar globālo sasilšanu un globālo Černobiļu, ir gatavi upurēt mūsdienu civilizācijas pamata labumus, lai tikai saņemtu papildu balsis un varu, papildu naudu (no valsts) zaļajai mafijai – kompānijām, kas pelna miljardiem dolāru, tirgojot zaļo enerģiju un ar to saistītās tehnoloģijas par pasakainām cenām. Ja ideoloģija gūst pārsvaru pat pār pamata ekonomiskajām prasībām, tālāk problēmas tikai padziļināsies, un tās (piemēram, elektrības vai karstā ūdens trūkums) nekādi nevarēs piedēvēt "krievu hakeriem" vai "ķīniešu varai". Ja Krievijai un Ķīnai izdosies izvairīties no kaimiņu un ģeopolitisko konkurentu zaļā trakuma, drīz vien kaut kāda new york times lapās ieraudzīsim rakstus par to, ka "Krievijā un Ķīnā, protams, elektrības padeve nav traucēta, viņiem pat ir lēts benzīns, tomēr nevajag viņus apskaust – viņiem tak nav ekoloģijas un demokrātijas". Paskatīsimies, cik efektīva būs tāda rietumnieciska dzīves veida propaganda, ir īpaši pēc tam, kad zaļā trakuma sekas kļūs hroniskas.