RĪGA, 24. augusts — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Kāpēc tūkstošiem cilvēku brauc projām uz bezgalīgo kaimiņvalsti Krieviju? Kāpēc apmetas visur – no tuvējiem pierobežas novadiem līdz pat fantastiskajiem Tālajiem Austrumiem, kur viss ir kā uz citas planētas, pat Klusais okeāns – pārsteidzošs un nereāls salīdzinājumā ar ierasto Baltijas jūru. No eiropeiskās Kaļiņingradas līdz skarbajai Murmanskai Barenca jūras krastos.
Jūrmalā, sanatorijā Dzintarkrasts" aizritēja Federālās programmas tautiešu brīvprātīgas pārcelšanās uz Krieviju atbalstam veltītā ikgadējā konference.
Krievijas valdzinājums
Šoreiz ar saviem reģioniem iepazīstināja Kaļiņingradas un Novgorodas apgabali, Tatarstānas Republika un Murmanskas apgabali, kas lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju vēl nav īsti pazīstami. Drīz tas mainīsies.
Par saviem reģioniem stāstīja struktūru pārstāvji, kas pilnvarotas atbalstīt tautiešus, kuri izlēmuši atrast sev jaunas mājas un saviem bērniem – itin labu nākotni Krievijā.
No Latvijas konferencē piedalījās tie, kas jau izlēmuši piedalīties valsts programmā un nu jau burtiski sēž uz čemodāniem, kā arī daudzu ar tautiešiem saistīto sabiedrisko organizāciju vadītāji.
Piemēram, bija dažādas Latvijas Krievu kopienas reģionālās nodaļas, Krievijas un Latvijas sadarbības asociācija, ko vada Boriss Katkovs – Kanta vārdā nosauktās Baltijas federālās universitātes Latvijas pārstāvniecības vadītājs. Uz Kaļiņingradu jau ilgus gadus brauc studēt jaunieši no Latvijas, pēc tam iesaistās valsts programmā, pāriet Krievijas pilsonībā un savu nākotni būvē kaimiņu valstī.
Tāds ir arī Marka Vaidera dzīves stāsts. Viņš konferences laikā saņēma valsts programmas dalībnieka apliecību.
"Ne jau vienas dienas laikā nolēmu pārvākties uz Krieviju. Kopš bērnības jutu diskomfortu Latvijā. Pirmkārt, valsts ir maziņa, iespēju nav gandrīz nekādu, vietējo iedzīvotāju mentalitāte tikai kaitināja. Arī latviešu valoda ne mazākajā mērā nemudināja mani pilnībā atklāties, pie tam titulētās nācijas pārstāvji vairāk domā Eiropas kategorijās, bet es pēc būtības esmu citāds – es domāju un pasauli izjūtu kā īsts krievu cilvēks. Jau sākumskolā sāku domāt, vai nepārvākties, kad paaugšos, uz Krieviju, kas ir tik liela un interesanta? Kopš tā laika pārliecinoši gāju uz priekšu, lai piepildītu savu sapni," Sputnik Latvija korespondentam stāstīja Vaiders.
Ejam pa Kaļiņingradas ceļu
Vaiders pastāstīja, ka vispirms domājis, kādu reģionu izvēlēties – pārcelties uz Sanktpēterburgu vai Kaļiņingradu. Bet pēc tam iesniedzu dokumentus augstskolā Kaļiņingradā, un ar reģiona izvēli viss atrisinājās pats no sevis.
Kad Vaiders absolvēja skolu Rīgā, viņš iekļuva kvotā, ko Krievijas Izglītības ministrija piešķir ārvalstu abiturientiem-tautiešiem, un viegli iestājās Kanta universitātes Tūrisma fakultātē. Taču otrajā studiju gadā viņš saprata, ka tas nav īsti tas, kas viņam vajadzīgs un iesniedza dokumentus Celtniecības fakultātē.
Tagad viņš apgūst pilsētas un rūpniecisko objektu inženiera-projektētāja profesiju. Studiju laikā viņš pievienojās valsts programmai un Kaļiņingradā atgriezīsies jaunā statusā. Vaiders turpinās studijas un paralēli strādās.
"Domājams, turpat, Krievijā, dibināšu ģimeni – protams, tādi plāni man ir. Kaļiņingradas meitenes man ļoti patīk – viņas ir burvīgas! Paralēli studijām esmu saņēmis profesionāla masiera diplomu, kas paver vēl plašākas iespējas peļņai Krievijā. Nu, bet būt mundram un spēku pilnam man palīdz sports, ar ko nodarbojos ilgus gadus – trīscīņa ar stangu," jaunais vīrietis atklāja arī personiskos plānus.
Krievijas un Latvijas sadarbības asociācijas vadītājs Boriss Katkovs pastāstīja, ka jaunietis zināmā mērā ir viņa protežē.
"Es viņu centos virzīt uz Kaļiņingradas augstskolu. Jāpiebilst, ka mūsu pārstāvniecība Latvijā aktīvi strādā jau 12 gadus, un to laikā uz Kaļiņingradu devušies aptuveni 500 jaunieši – tikai šogad nosūtījām uz augstskolu 30 abiturientu. Domāju, ar katru gadu gan uz Kaļiņingradas apgabalu, gan citiem Krievijas reģioniem no Latvijas izbrauks aizvien vairāk jauniešu, - tas, starp citu, ir saprotami un loģiski," paskaidroja Katkovs.
Jauni apvāršņi
Viņš atzīmēja, ka konferencē izskanēja ierosinājums Novgorodas apgabala pārstāvjiem sākt darbu ar jauniešiem tāpat kā to sen dara Kaļiņingradas apgabals.
Novgorodas apgabals, protams, ir ļoti jauks, tomēr Kaļiņingrada tautiešiem no Latvijas šķiet pievilcīgāka – tas ir eiropeisks, un vietējo iedzīvotāju mentalitāte šķiet līdzīga.
Valsts struktūras un uzņēmumu vadītāji jau ir saraduši ar programmu, zināmas visas nianses un zemūdens akmeņi. Viņi kopīgiem spēkiem palīdz jaunatnācējiem, lai viņu dzīve būtu maksimāli komfortabla. Kopš 2007. gada uz Kaļiņingradas apgabalu pārvācies liels skaits ģimeņu, un iemītā taciņa uz šo Krievijas apgabalu noteikti neaizaugs vēl ilgus gadus.
Par Murmansku un zvejniekiem
Murmansku, šķiet, Latvijas iedzīvotāji vēl tikai atklās. Valsts programmā apgabals piedalās no 2010. gada, un tautiešus no Latvijas ļoti gaida – to dažādu valsts struktūru pārstāvji pastāstīja videokonferencē.
Apgabalā gaida visdažādāko profesiju pārstāvjus: gan veselības aprūpes un izglītības speciālistus, gan celtniekus un zvejniekus, kā arī profesionāļus, kas var strādāt kuģu remonta un būves uzņēmumos, ostās, kuru Murmanskas apgabalā ir ļoti daudz.
Speciālisti vajadzīgi arī dažādu derīgo izrakteņu ieguves uzņēmumos.
Ak jā, mēs sākām stāstīt par Murmansku un zvejniekiem. Tuvākajās dienās Krievijas IeM pārstāvniecībā Latvijā, kas apmetusies Rīgā, Valdemāra ielā 33 (27. birojs) plāno ierasties paliela zvejnieku grupa, kuri vēlas pievienoties valsts programmai, lai pārceltos uz Krievijas ziemeļiem teju vai veseliem zvejnieku arteļiem – no Baltijas jūras uz Barenca jūras krastiem.
Darba tur ir papilnam, un var nopelnīt nesalīdzināmi vairāk, jo profesionāļus nesaista nekādas kvotas un necilvēcīgi likumi.
Lūk, ko pastāstīja viens no zvejniekiem, kuri plāno doties uz Murmanskas apgabalu – Kaspars Rudzītis. Pirms daudziem gadiem šo rindiņu autors kopā ar Kasparu tralēja zivis Irbes šaurumā un veda uz Roju.
Tralēsim citās jūrās!
"Jā, kā jau noprotat, esmu latvietis. Es pats un mani senči esam Kurzemes lībieši. Taču tas nebūs šķērslis ceļā uz Krieviju. Ko lai dara, ja jau dzimtajā Latvijā ar katru gadu kļūst aizvien smagāk nodarboties ar tradicionālo zvejnieka darbu," stāsta Rudzītis.
Viņš atzīmēja, ka zvejnieku nelaimes sākās uzreiz pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, kur stiprākās valstis ātri vien izdarīja visu iespējamo, lai padzītu no Baltijas konkurentu. Daudzus Rudzīša biedrus iekārdināja ar lielu naudu – ES subsīdijām par to, ka viņi sagriezīs savus zvejnieku kuģus metāllūžņos. Un sagrieza arī!
Pēc tam ES ar katru gadu sāka ierobežot zvejas kvotas te vienas sugas zivīm, te otras. Pēc tam kļuva grūtāk pārdot zivis uz ārzemēm, arī uz Krieviju un Baltkrieviju. Par tirgu Baltijā sāka cīnīties tik liels skaits zvejnieku uzņēmumu un rūpniecību, ka visiem bija slikti un nabadzīgi – Latvija ir maza, iedzīvotāji jau tāpat ir pārēdušies zivis.
"Te nu ir iznākums – laiks braukt prom no Latvijas. Uz kurieni? Protams, tikai uz Krieviju. pastāstīju ideju savai ģimenei, viņi mani tūlīt atbalstīja. Zinu, ka arī mani biedri – kurzemnieki pastāstīja par tādu iespēju savām ģimenēm, un visi labprātāk brauks uz Krieviju, nekā, piemēram, uz Angliju vai Īriju, kur pašiem savu bez darba palikušo zvejnieku ir papilnam. Vārdu sakot, draugi, tagad tralēsim citās jūrās!" iesaucās Kaspars.
Latvijas iedzīvotājiem – visdažādākā vecuma, sociālā statusa un profesiju pārstāvjiem – ir daudz iemeslu pārcelties uz Krieviju. Viņi var būt droši: nākotne Krievijā ir skaidra, bet Eiropas Savienībā – miglaina.