RĪGA, 24. augusts — Sputnik. Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzinusi IeM bijušo darbinieku Oļegu Buraku par vainīgu spiegošanā Krievijas labā un piespriedusi brīvības atņemšanu uz 15 gadiem.
Tiesa secināja, ka Burka vainojams noziegumā, ko paredz Latvijas Krimināllikuma 85. panta 2. daļa. Taču, norādīja Buraka advokāte Imma Jansone, lietā nav Buraka vainas pierādījumu. Viņš pats savu vainu neatzīst. Kā pamatot cietsirdīgo spriedumu?
Par "nāves" spriedumu "krievu spiegam", Latvijas dīvaino valsts aizsardzības koncepciju un jukām Baltkrievijā publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins sarunājās savā iknedēļas notikumu apskatā Sputnik Latvija.
Motivācija – iebiedēšana
"Spriedums Burakam patiešām ir neredzēti cietsirdīgs un, cik atceros, par politiska rakstura lietām 15 gadi tika piespriesti tikai vienu reizi – 2001. gadā nacionālboļševikiem, kuri ieņēma Pētera torni. Arī tas spriedums bija briesmīgi nežēlīgs, tomēr vismaz tika piespriests politiskajiem aktīvistiem par konkrētu nodarījumu. Taču Buraka gadījumā rodas iespaids, ka specdienestu dzelžainā ķepa saķērusi nejaušu cilvēku un sodījusi vispārējai iebiedēšanai," konstatēja Lindermans.
Viņš atklāja, ka pēc sprieduma pasludināšanas kļuva zināms mazliet vairāk nekā iepriekš. Agrāk pārliecība par Buraka nevainību sasniedza 99%, tagad pieaugusi līdz 100%. Uzpeldējuši daži fakti – advokāte pēc tiesas sēdes tos pastāstīja žurnālistiem.
"Buraka mājas datorā glabājās mapes ar datnēm, kas satur valsts noslēpumu. Viņš pats noliedz, ka būtu tos saglabājis vai ievadījis savā datorā. Taču dokumenti Buraka datorā datēti ar dienām, kad viņš jau bija cietumā, bet viņa dators – Drošības dienestā. Rodas jautājums par pierādījumu viltošanu," norādīja Lindermans.
Viņš atzīmēja, ka saskaņā ar likumu visi pierādījumi, kas nonāk kompetentajās iestādēs lietas izmeklēšanas gaitā, jāuzrāda tādi, kādi tie konfiscēti. Tos aizzīmogo un tā tālāk. Ar tiem aizliegts manipulēt.
"Taču te redzams, ka VDD darbinieki kaut ko darījuši ar šiem pierādījumiem, iespējams, kaut ko mainījuši, lai viņu kompromitētu," paskaidroja publicists.
Tāpat Lindermans atzīmēja, ka fiksēts vēl viens lietas fabricēšanas pierādījums: advokāte informēja, ka Buraks tiesāts atbilstoši spiegošanas panta vecajai redakcijai. Tā precīzi norāda: cilvēku var tiesāt par spiegošanu ārvalsts labā, ja viņš rīkojies pēc ārvalstu specdienestu uzdevuma.
Tātad, lai viņu notiesātu, bija jāpierāda sadarbība ar ārvalstu specdienestu – runa ir par liecinieku teikto vai lietišķiem pierādījumiem, slēptiem videoierakstiem, ekrānuzņēmumiem, noklausīšanos, oficiera vārdu un dienesta pakāpi, kam viņš būtu nodevis ziņas.
Tomēr nekā tamlīdzīga Buraka lietā nav. Vienkārši apgalvots, ka cilvēks braucis uz Krieviju, atdevis zibatmiņas un atgriezies. Faktiski vaina nav pierādīta.
Lindermans pieļāva, ka te iespējams kaut kāds politisks pasūtījums ar mērķi iebiedēt. Nevar būt, ka tiesnesis būtu pieņēmis lēmumu bez pierādījumiem. Iespējams, bija kaut kāds politisks spiediens. Paralēli rusofobajam, Krievijai naidīgajam zemtekstam, iespējams, ir kaut kādi periodi Buraka biogrāfijā, kad viņš cīnījās ar korupciju un ieguva ienaidniekus. Visticamākais, šie faktori apvienojas.
"Neapšaubāmi, pastāv Krievijai naidīga tendence. Principā, tiek kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju. Gan lietišķie sakari, gan humānie. Iznāk, ka Buraks sodīts par braucieniem uz Krieviju, jo nav nekādu pierādījumu. Tātad atliek tikai minēt, kā tas ietekmēs citas tamlīdzīgas lietas," Lindermans teica.
Likme uz konfliktu
Vienlaikus Latvijas valdība apstiprinājusi valsts aizsardzības atjaunotās koncepcijas projektu. Dokumentā uzmanība pievērsta nepieciešamībai paplašināt sabiedroto klātbūtni, tostarp arī ārpus NATO – uz divpusējiem pamatiem. Pie tam atzīmēts, ka Latvijas galvenais stratēģiskais sabiedrotais ir ASV.
Projektā uzskaitīti četri faktori, kas veicina Latvijas nacionālās drošības stiprināšanos. Pirmkārt, tie ir nacionālie bruņotie spēki. Otrkārt, totāla aizsardzība, tas ir, visas sabiedrības dalība valsts aizsardzībā. Treškārt, NATO – drošības garants. Ceturtkart, divpusējas attiecības ar dažādām valstīm. Skaidrs, ka pārsvarā runa ir par ASV. Latvijas aizsardzības pamatā šīs punkts ir galvenais.
Lai izanalizētu šos punktus, Lindermans ieteica izmantot koncepcijas autoru viedokli. Ja iztēloties, ka iespējams iebrukums, kļūst skaidrs, cik trausli ir izstrādātā dokumenta pamati.
Sāksim ar sabiedrības vispārēju dalību valsts aizsardzībā. Latvija ir sašķelta, tas ir redzams. Trešā daļa iedzīvotāju – krievi – uzskata, ka tiek diskriminēti, un tā patiešām ir. Tāpēc viņi nepiedalīsies cīņā ar hipotētisko iebrukumu. It īpaši ņemot vērā to, ka brošūra izdota vienīgi valsts valodā.
"Ja Latvijas hipotētiskais ienaidnieks ir Krievija, iespējams, brošūrā, kur ne vārda nav krieviski, rakstīts, ka viņš jāsagaida ar puķēm? Un es domāju, ka tieši tā krievi arī rīkosies," piezīmēja Lindermans.
Nākamais punkts, kam publicists pievērsa uzmanību, ir NATO solidaritātes jautājums. Taču tur visām valstīm ir jābūt vienisprātis par kolektīvās aizsardzības nepieciešamību. Lindermans uzskata, ka NATO masīvā mašīna nedarbojas. Un šis atbalsta punkts ir ļoti nedrošs.
Pēc publicista domām, veiksmīgākais punkts ir divpusēja vienošanās ar ASV. Taču visi ļoti labi saprot, ka patlaban ASV un to prezidentam Trampam pastāv tikai konflikts ar Ķīnu. Un viņš cenšas saglabāt ASV līdera pozīcijas. Pārējie politiskie bloki, ar ko ASV noslēgušas līgumus saasināšanās gadījumā nebūs neko vērti.
"Tāpēc Latvijas politiķiem labāk vajadzētu domāt par to, kā pārvarēt šķelšanos sabiedrībā un līdzsvarot attiecības ar Krieviju. Valstij vajadzīgas labas attiecības ar tuvākajiem kaimiņiem. Tomēr pagaidām mēs redzam, ka Latvija izvēlas konfliktu," secināja publicists.
Baltkrievijas liktenis
Pie tam Latvijas elite aktīvi saduļķo situāciju Baltkrievijā. Sankcijas ieviesa, tomēr pagaidām vēl nav nonākuši tiktāl, ka neatzītu Lukašenko.
"Viņi pagaidām vēl nevar izvēlēties stratēģiju – vai Baltkrievijai peldēt uz ES kopā ar Lukašenko, vai viņu vajag mest pāri bortam. Tomēr nav izslēgts, ka Lukašenko zināmu laiku varētu noturēties, lai arī stratēģiskās perspektīvas viņam, domājams, nav. Pie tam, līdz Polijas romantisko sapņu piepildījumam par Baltkrievijas robežu apšņāpšanu par labu Varšavai, protams, arī nenonāks," secināja Lindermans.