Par to informē KF Bruņoto spēku Ģenerālštābs rakstā "Par Krievijas Federācijas valsts politikas pamatiem kodolsavaldīšanas jomā", ko nesen publicēja avīze "Krasnaja zvezda", atgādināja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Par pretinieka mērķi šādā situācijā tiks uzskatīta Krievijas iznīcināšana, un "atbilde būs graujoša". Vienu no šīs atbildes variantiem var nodrošināt dzelmju starpkontinentālo ballistisko raķešu (SBR) "Skif" zalve. To skaits, bāzes vietas, trieciena spēks un lidojuma trajektorijas ir zināms tikai šauram speciālistu lokam.
Teorētiski pretinieks spēj izsekot un uzbrukt stratēģiskajiem raķešu zemūdens kreiseriem "Borei" kaujas patrulēšanas zonā, vērst preventīvu triecienu pret 150 raķešu kompleksiem "Jars" ar hiperskaņas manevrējošajiem individuālās tēmēšanas blokiem "Avangard", likvidēt zināmu skaitu Krievijas stratēģisko bumbvedēju-raķešnesēju laikā, kad tie tuvojas lādiņu palaišanas zonai.
Taču pat tādā gadījumā (ja pretiniekam neticami paveiksies) sekos atbildes trieciens no Pasaules okeāna dzīlēm. Atbruņojošs (preventīvs) uzbrukums "Skif" ir tehnoloģiski neiespējams.
Krievijas kodolspēku neredzamais elements, dzelmes ballistiskās raķetes "Skif" spēj gadiem ilgi atrasties kaujas dežūrā (gaidu režīmā) jūras dzīlēs un pēc komandas likvidēt mērķus uz sauszemes un jūrā. Par raķeti pieejams ļoti maz informācijas. Tas netieši liecina par centrālā konstruktoru biroja "Rubin" un Makejeva vārdā nosauktā Valsts raķešu centra izstrādātā bruņojuma augsto efektivitāti. Domājams, "Skif" ir pazīstamās jūras bāzes SBR "Siņeva" modifikācija ar pilnveidotām lidojuma īpatnībām un jauno mākslīgo intelektu. "Skif" svarīgākās priekšrocības ir izcila izdzīvotspēja un relatīvi zemas ekspluatācijas izmaksas.
Noslēpums konteinerā
Dzelmes SBR "Skif" pieder pie liela darbības rādiusa raķetēm, kas izstrādātas zemūdeņu vajadzībām. Tās "dienests" norit jūras dzīlēs starta konteinerā, kas to droši pasargā no milzīgā spiediena un agresīvās vides, kā arī nodrošina sakarus ar JKF komandpunktu. Hermētiskais un nerūsējušais "iesaiņojums", kas spēj ilgus gadus pasargāt raķeti no jūras ūdens, patiesībā radīja galveno tehnisko problēmu. Toties tagad vieglāk ir sameklēt adatu siena kaudzē, nekā "Skif" – jūrā.
Slepenība un unikālā spēja izdzīvot kaujā panākta, pateicoties SBR starta konteinera izvietošanai lielā dziļumā, kas nav pieejams potenciālā pretinieka torpēdām (tās var efektīvi vājināt pat kodoltriecienu jūrā). Speciāla zemūdene nogādā raķeti "Skif" bāzes vietā. Uzstādīšanas vietu ar pašreizējiem un perspektīvajiem izlūkošanas līdzekļiem ir neiespējami.
Ja radusies nepieciešamība palaist raķeti, konteiners pēc signāla izsūknē balastu (tāpat kā zemūdenē), uzpeld noteiktajā dziļumā, un raķete startē saskaņā ar programmu. SBR "Siņeva" darbības rādiuss pārsniedz 8000 km, tāpēc iespējams, ka pilnveidotā "Skif" pārvar lielāku attālumu.
Piezīmēsim, ka kaujas dežūra Krievijas iekšējos ūdeņos nepārkāpj Līgumu par jūras dzīlēm (no 1970. gada), kas liedz kodolieroču dislokāciju dzelmē aiz 12 jūdžu piekrastes zonas. Piemēram, arktiskajā šelfā un Klusā okeāna piekrastes ūdeņos ir virkne ērtu dziļūdens punktu dzelmes SBR uzstādīšanai – maksimāli tuvu mērķiem domājamā pretinieka teritorijā. Tie nav "Krievijas draudi", tas ir nopietns faktors, ar kura palīdzību savaldīt Rietumu agresīvos centienus, pretenzijas uz Ziemeļu jūras ceļu un Krievijas Arktikas, Tālo Austrumu un Kuriļu salu dabas bagātībām.
SBR "Skif" ekonomiskās priekšrocības ir acīmredzamas. Kodolzemūdeņu ražošana un ekspluatācija izmaksā ļoti dārgi, arī ekipāžas apmācības nav lētas.
Dzelmes raķete spēj bez papildu izdevumiem ekspluatācijas laika ziņā spēj "pārdzīvot" jebkuru zemūdeni un pie tam saglabāt sākotnējo kaujas potenciālu, spēju startēt un precīzi trāpīt mērķī. Tāda ir Krievijas atbilde uz kolektīvo Rietumu izsludinātajām jaunajām bruņošanās sacensībām.
Zināms, ka "Skif" pirmais izmēģinājums notika 2008. gadā, rūpnīcas izmēģinājumi sākās Baltajā jūrā 2013. gada vasarā, bet 2017. gadā Federācijas Padomes Aizsardzības un drošības komitejas priekšsēdētājs Viktors Bondarevs informēja, ka dzelmes SBR jau ir Krievijas Bruņoto spēku arsenālā. Tātad jaunā raķete jau pārbaudīta laika gaitā un ir uzmanības vērta.
Ilūziju upuri
2. jūnijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins apstiprināja "Valsts politikas pamatus kodolsavaldīšanas jomā". Dokuments paredz, ka potenciālajam pretiniekam jābūt informētam: atriebība par agresiju ir neizbēgama. Tomēr kodolieročus Krievija uzskata tikai par savaldīšanas līdzekli.
Atgādināšu, ka 70. gados Savienotās Valstis atteicās no idejas dislocēt raķetes dzelmē un pievērsās vidēja darbības rādiusa raķešu izvietošanai Eiropā. ASV kodolstratēģijas dokumentos parādījās agresīva doktrīna par uzvaras izcīnīšanu ierobežotā kodolkarā, pateicoties īsākam raķešu lidojuma laikam un dislokācijai Rietumeiropā.
Vašingtona plānoja, ka vairāk nekā 570 raķetes Pershing-2 ar cieto kurināmo nogādās pie mērķiem PSRS kodolblokus ar 80 kilotonnu jaudu līdz 1800 km attālumā (līdz Maskavai – 8 minūšu laikā).
Tātad šodien stāsts atkārtojas citādā tehnoloģiskajā līmenī, un avangarda bāzes sistēma (Forward Based System) mūsu acu priekšā dreifē no Vācijas uz Poliju. ASV soļi stratēģiskā bruņojuma jomā tiek sperti, lai īstenotu "globālā trieciena" koncepciju ar kodolieroču pielietojumu.
Savienotās Valstis un NATO aktīvisti cenšas ar militāriem instrumentiem "savaldīt" Krievijas ekonomisko attīstību un starptautiskās ietekmes izaugsmi – tā būtiski apsteigusi kolektīvos Rietumus hiperskaņas raķešu, kodolzemūdeņu, 5. paaudzes iznīcinātāju, tādu zemūdens bezpilota aparātu kā "Poseidon" un cita tehnoloģiskā bruņojuma izstrādes un ražošanas ziņā, kas garantē sakāvi jebkuram agresoram. Rodas paradoksāla situācija: militārie padomnieki baidās dot padomus pustrakajiem amerikāņu politiķiem, jo saskata starpību starp doktrīnu un realitāti.
Gandrīz divus gadu desmitus Pentagons ar saviem sabiedrotajiem organizē dārgas militārās operācijas Afganistānā, lai uzvarētu slikti bruņoto teroristisko organizāciju "Taliban" (Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegta teroristiska organizācija). Galu galā ASV noslēdza miera līgumu ar pretiniekiem, kas dara kaunu visai amerikāņu armijai, un aiziet, pametot likteņa varā vājo Afganistānas Islāma Republiku.
Diemžēl pie pareiziem slēdzieniem Vašingtona nav nonākusi un aizrautīgi ķērusies pie "Eiropas glābšanas" no neesošajiem Krievijas draudiem. Tomēr "Skif" un citi Krievijas drošības garanti nesnauž.