RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Intervijā Polske Radio Polijas Austrumu pētījumu centra eksperts Pjotrs Šimanskis izkritizēja Baltijas valstis, kuras, pēc viņa sacītā, rēķinās ar sauszemes karaspēku mobilitātes līmeni, to aizsardzības un ieroču spēku celšanu, raksta Gazeta.ru.
Šimanskis uzskata, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai derētu zināt, ka viņu vājā vieta ir vidēja tāluma pretgaisa aizsardzība, ar kuru arī derētu nodarboties militāro mācību laikā kopā ar NATO.
Neskatoties uz to, ka Maskavā ne reizi vien uzsvēruši, ka negrasās pielietot spēku ne pret vienu no valstīm un sniegs atbildi tikai tieša uzbrukuma gadījumā Krievijas teritorijai, Baltijas valstis un Polija turpina cītīgi izlikties, ka tām ir nepieciešams aizstāvēties no neeksistējošajiem "Krievijas draudiem".
Tiesa, pastāvīgā NATO karaspēku virzīšana pie Krievijas robežām vairāk līdzinās tam, ka jāaizsargājas būtu Krievijai. Un tā aizsargājas, palielinot savas aizsardzības spējas.
Tādēļ nav pārsteidzoši, ka poļu eksperts raizējas par Baltijas valstu PGA.
Nevienam neļaus aizvainot Krieviju
Iepriekš bijušais KF Gaisa desanta karaspēka komandieris, Valsts domes deputāts Vladimirs Šamanovs paziņoja, ka saskaņā ar Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) kārtības rulli, uzbrukums ikvienai no līguma dalībvalstīm ir uzbrukums Krievijai. Un šāds scenārijs arī ir jāizskata. Tādēļ KF gatavojas jebkādu draudu atvairīšanai.
Savukārt tiem, kas grasās nodarīt pāri Krievijai, nāksies kārtot lietas ar Gaisa desanta karaspēku, uzsvēra Šamanovs, atzīmējot, ka patlaban Gaisa desanta karaspēks ir visuniversālākais Krievijas Bruņoto spēku karaspēks. Turklāt, pēc viņa sacītā, desantnieki pārspēj visus pēc ideoloģijas un kaujas iespējām.
Tikmēr Polijā notiek ievērojamu ASV Armijas spēku izvietošana, kas, kā iepriekš rakstīja militārais eksperts Aleksandrs Hroļenko, vairāk atgādina "kontrolšāvienu" Eiropas starptautiskās drošības sistēmai.
ASV un Polija līdz galam saskaņoja "pastiprinātas aizsardzības sadarbības" nosacījumus un 4. augustā paziņoja par 5. ASV armijas korpusa komandēšanas darbības sākšanu Polijas teritorijā. Pēc vienošanās nosacījumiem, Polijā dislocētajiem 4500 amerikāņu karavīriem pievienosies vēl viens tūkstotis. Un tas ir tikai lielo pārmaiņu sākums.
Hroļenko atzīmēja, ka ja pie šāda izkārtojuma divu pasaules karu dalībnieks – 5. ASV armijas korpuss – negatavojas trešajam, grūti izskaidrot tā pārdislocēšanu no Ziemeļamerikas uz Baltijas reģionu, uz valsti, kura robežojas ar Krieviju.