RĪGA, 6. augusts - Sputnik. Par 87 gadus vecā katoļu priestera pēdējām dzīves dienām pastāstīja Romas katoļu baznīcas priesteris Ilmārs Tolstovs.
"Šo liecību raksta prāvesta Gregora Ķibuļa tuvs radinieks, kura vārdu un uzvārdu paturēšu neatklātu. Viņš lūdza mani, lai es šo problēmu mazliet aktualizēju. Pilnībā saprotu ārstus, medicīnas sistēmu pazīstu labi, jo ilgus gadus esmu kalpojis dažādās Rīgas slimnīcās, arī šobrīd kalpoju RAKUS Tuberkulozes un Plaušu centrā kā apkalpojošais priesteris kapelānes vadībā. Saprotu arī COVID-19 situāciju. Tomēr..." ar kristietisku samierināšanos un pazemību stāsta ievadā raksta Ilmārs Tolstovs savā blogā.
Ratiņos zem atklātas debess
Mirušā priestera tuvinieks stāsta, ka prāvests Gregors Ķibulis atbraucis pie viņa uz Rīgu 22.jūlijā ap plkst. 11.00. Pāris stundas vēlāk viņam piezvanījis Ogres prāvests Bojārs un jautājis, kur viņš ir un kāpēc nav rekolekcijās (garīgie vingrinājumi katram priesterim, obligāti reizi gadā).
Izrādījies, ka pr. Gregors bija aizmirsis par rekolekcijām un bija ļoti satraukts par to. Radinieks aizvedis viņu uz garīgajiem vingrinājumiem un pats atgriezies Rīgā. Dažas stundas vēlāk Gregors piezvanījis tuvinieka dzīvesbiedrei un pastāstījis, ka jūtas slikti un viņš guļ savā istabā. Sieviete ieteikusi priesterim izsaukt NMPD un pēc tam paziņot, uz kādu slimnīcu viņu vedīšot. Noskaidrojies, ka priesteris nogādāts Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.
"Pats arī devos uz P.Stradiņa slimnīcu, lai saprastu, kas notiks ar viņu un kurā nodaļā viņu ievietos. Aizbraucot uz slimnīcu, pr. Gregors gulēja uz pārvietojamās gultas uzņemšanas nodaļā, viņam ļoti sāpēja vēders, sūdzējās par sliktu dūšu, nepatīkamām atraugām un sāpēm mugurā ap nieru apvidu," stāsta tuvinieks.
"Medicīnas personāls nesteidzīgi kārtoja savas lietas, printēja papīrus, tā vietā, lai operatīvi noreaģētu uz ar akūtām sāpēm ievesto priesteri. Galu galā viņš taču tika atvests ar ātro palīdzību. Pēc kāda laika viņu paņēma, lai vestu uz izmeklējumiem un noņemtu analīzes. Man neviens nevēlējās pateikt, kur viņu vedīs, atteicās, kaut ko sīkāk paskaidrot, sakot, ka tā ir datu aizsardzība. Medicīnas personāls laikam uzskatīja, ka priesterim radinieku nav un mani ignorēja. pr. Gregors teica, lai braucu mājās, ka viņš vēlāk piezvanīs, lai pateiktu, kurā nodaļā viņu ielika," viņš atcerējās.
Taču jau pēc pāris stundām priesteris piezvanījis un teicis, ka viņu var vest mājās – viņu izraksta no slimnīcas.
"Es ar sievu nespēju noticēt, kā tas ir iespējams. Aizbraucu uz slimnīcu un pr. Gregors jau pārvietojamos ratiņos bija izstumts ārā no slimnīcas un gaidīja mani zem atklātas debess. Nespēju noticēt, ka šādi var izrīkoties ar cilvēku, kuram ir sāpes. Laimīgā kārtā nelija lietus, citādi viņš vēl klāt pie visa būtu samircis," vīrietis bija šausmās.
Ierodoties mājās, sirmgalvis atkal sūdzējās par slikto pašsajūtu, sakot, ka viņam ir auksti, ļoti sāp viss vēders un mugura nieru apvidū, ir slikta dūša un augsts asinsspiediens. Viņš negribēja neko ēst, uzreiz gāja uz savu istabu. Tuvinieks atminējās, ka viņam bija palikuši pretsāpju plāksteri, kuru sastāvā ir morfijs. Vienu no tiem viņš pielīmējis slimajam. Uz kādu laiku viņam patiešām kļuva vieglāk.
Miris ārstu rokās
"Mūs abus ar sieviņu izbrīnīja tas, ka pr. Gregoru no slimnīcas izrakstīja ar visām adatām rokās. Viņam bija sadurtas melnas abu roku vēnas un abās rokās atstātas adatas no sistēmas," atcerējās autors.
"Nākošās dienas rītā viņam sāpes bija mazinājušās un viņš neatteicās no vieglām brokastīm. Arī asinsspiediens bija normas robežās. Mana sieviņa vairākkārt centās sazvanīt pr. Gregora ģimenes ārsti, taču neveiksmīgi. Viņš izteica varbūtību, ka iespējams viņa ir atvaļinājumā un medmāsa ir tikai pāris stundas no rīta," turpināja stāstu priestera radinieks.
Pēcpusdienā viņam atkal kļuva sliktāk, viņš sāka sūdzēties par spēcīgām sāpēm vēderā, palūdza viņam atnest Borjomi ūdeni. Redzot, ka sirmgalvis smagāk elpo, tuvinieki atkal izsauca ātro palīdzību. Ātrā palīdzība bija nesteidzīga, lēnām uztaisīja kardiogrammu, teica, ka ir "mirgošana", tāpēc uz slimnīcu varētu neaizvest.
"Es teicu, lai dara kaut ko, vai tad neredz, ka viņam ir slikti. Ātrās palīdzības feldšere palūdza viņam atbrīvot roku, sakot, ka vajag iešpricēt. Ātrās palīdzības ārsts pateica man, lai izeju ārā no istabas. Nezinu, cik laika pagāja, taču man likās, ka ļoti ilgi viņi ir ar pr. Gregoru, tāpēc nolēmu iet iekšā istabā. Paverot istabas durvis redzēju, ka viņš ir noguldīts zemē uz grīdas un ātrās palīdzības ārsts viņu elpina. Pamanot mani, ārsts uz mani sakliedza un nolamāja, sakot, ko es atļaujos, lai tūlīt pat eju ārā no istabas un nenāku iekšā. Pēc kāda laika ārsts iznāca no istabas sakot, ka viņi darīja ko varēja, taču pr. Gregoru glābt neizdevās, viņš ir miris," vīrietis turpināja stāstu.
Tagad Gregora Ķibuļa tuvinieks nespēj aptvert, kā tas nācies, ka priesteris miris tik pēkšņi, kāpēc viņam nepateica, ko plāno injicēt, kāpēc ievajadzējās mākslīgā elpināšana un ko nozīmē "mirgošana", ja priesterim bija aritmija un viņš ar to "sadzīvoja" ar zāļu palīdzību.
"Nezinu, vai šeit ko varēs panākt, taču ārstu attieksme kopumā ir ārpus jebkuras kritikas. Kā var slimnīcā ignorēt ar ātro palīdzību ievestu cilvēku, kurš cieš spēcīgas akūtas sāpes, kāpēc tuviniekam atsakās sniegt jebkādu informāciju, aizbildinoties ar datu aizsardzību, kā var pēc pāris stundām izrakstīt no slimnīcas cilvēku ar akūtām sāpēm nemaz neievietojot to nodaļā, neatstājot slimnīcā uz novērošanu. Ar kādām tiesībām ātrās palīdzības ārsts var lamāt tuvinieku, izdzīt no istabas savā paša mājā, kāpēc ātrās palīdzības personāls nerunā cilvēkiem saprotamā valodā……….šie visi ir jautājumi uz kuriem nav atbilžu," secināja bloga autors.
Rakstam pievienoti divi dokumenti, arī izraksts no Stradiņa slimnīcas, kurā norādīts: pacientam konstatēta vēdera aortas aneirisma un hipertoniskā krīze, ko ātrās palīdzības mediķi esot pārvarējuši.