RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Baltijas valstis konkurē par tiesībām uzņemt daļu militārā kontingenta, kuru ASV izved no Vācijas, vēsta Diena.
No VFR tiks izvesti 11 900 amerikāņu karavīri (no 36 000), no kuriem aptuveni 6 400 karavīrus pārvedīs atpakaļ uz ASV, savukārt 5 600 izvietos citās Eiropas valstīs.
Latvijas vēstnieks NATO Edgars Skuja atzīmēja, ka ASV pārliecina sabiedrotos, ka kontingenta pārvietošana Eiropā tika veikta tā, lai nostiprinātu alianses aizsardzības potenciālu.
"ASV ir norādījušas, ka spēku pārdislokācija ir ilgtermina process, kura laikā plāni tiks pilnveidoti un turpināsies konsultācijas ar sabiedrotajiem," pastāstīja Skuja.
Pastāvīga klātbūtne?
Latvija gan mutiski, gan rakstiski aicināja ASV izvietot daļu militārā kontingenta arī Latvijas teritorijā. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks atzīmēja, ka, spriežot pēc ASV aizsardzības ministra paziņojumiem, šie aicinājumi ir piefiksēti un tiks ņemti vērā Pentagona plānos.
"Mums priekšā ir ļoti grūts diplomātisks darbs," piebilst viņš, atgādinot, ka Latvija iepriekš pēc Polija lūguma lobēja ASV karaspēku izvietošanu Polijā, un beigās šis pieteikums, acīmredzot, tiks apmierināts.
Pabriks pieļauj, ka pēc amerikāņu kontingenta izvietošanas Polijā šie karavīri biežāk brauks uz Baltijas valstīm, lai rīkotu savstarpējas mācības.
"Nākamais solis, ja līdz tam nonāksim, varētu būt patstāvīga vai pastāvīgāka klātbūtne — līdzīga kā NATO kaujas grupai, bet tas jau tad būtu divpusējais līgums," uzskata ministrs.
Pēc viņa sacītā, ASV kontingentu varēs izvietot nevis Ādažos, bet gan citā vietā, "attīstot uzņemošās valsts kapacitāti". Runa varētu būt par Lūznavu, Liepāju, Lielvārdi vai Skrundu – vieta tiks izvēlēta, kad kļūs skaidrs, kādas vienības un kādā daudzumā tiks nosūtītas uz Latviju. Pabriks piebilst, ka par nepieciešamo finansējumu runāt ir pāragri, jo pārdislokācijas saskaņošana var aizņemt ilgus gadus, kā tas bija Polijas gadījumā.
Ilgtermiņa ietekme
Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns uzskata, ka daļas Amerikas karaspēku izvešana no VFR negatīvi ietekmēs transatlantisko saikni.
"Tas atstās negatīvu ilgtermiņa iespaidu uz ASV attiecībām ar Vāciju un līdz ar to - uz transatlantisko saikni un uz ASV attiecībām ar Eiropas Savienību. Samazināsies arī Eiropas nozīme ASV aizsardzības politikas īstenošanā citos reģionos, piemēram, Āfrikā," turpina Andžāns.
Viņš šaubās, ka ASV militārā klātbūtne Baltijas valstīs būs pastāvīga, tāda kā Vācijā, taču ir pārliecināts, ka Latvija no politiskā un infrastruktūras viedokļa būtu gatava uzņemt amerikāņu kontingentu.
Viņam piekrīt arī militārais eksperts Mārtiņš Vērdiņš, kurš atzīmē, ka šo jautājumu lems politiķi un diplomāti.
"Gluži militārie apsvērumi nav noteicošie un ir pakārtoti ģeopolitiskajai situācijai," uzskata Vērdiņš.
Viņš vērtē amerikāņu kontingenta izvietošanas perspektīvas Latvijā kā ļoti zemas.
"Objektīvi vērtējot — jo tuvāk amerikāņu vienības ir Krievijas robežai, tajā skaitā Polijas vai Lietuvas robežai ar Kaļiņingradu, jo lielāka būs Krievijas pretdarbība. Vai ASV tieši šobrīd gribētu konfrontēties ar Krieviju?" šaubās eksperts.
Vērts atzīmēt, ka Krievijā pozitīvi novērtēja amerikāņu kontingenta samazināšanu VFR: prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka ASV lēmums veicinās mieru Eiropā.
Baltijas valstu sacensības
Andžāns uzskata, ka pārrunās ar ASV lietuviešiem par plusu kalpos attiecības ar Poliju un ģeogrāfiskais tuvums, kurš vienkāršos karavīru nodrošināšanu. Turklāt Lietuvas diplomātiskais korpuss izceļas ar lielāku uzstājību, savukārt diaspora – ar lielāku ietekmi ASV.
Igaunijas priekšrocība – tā ir laba reputācija kopumā un aizsardzības jautājumos. Latvijai arī ir laba reputācija, uzskata Pabriks. Turklāt, viņaprāt, par labu Latvijai runā gan ģeogrāfiskais izvietojums Baltijas centrā ar lielāko militāro bāzi reģionā (Ādaži), gan poligonu paplašināšana reģionos. Tādēļ Latvijai ir svarīgi attīstīt uzņemošās valsts potenciālu, kurš atbilstu ASV interesēm, uzskata ministrs.