Vienā ziņā Vašingtona patiešām ir lietpratēja – mūzikas skaļuma ziņā, atzīmēja radio Sputnik autors Artūrs Bobrovs. Šis un tas notiek tā, ka nekad mūžā ne tikai tekstu nesaklausīsi, pat trokšņa nebūs. Vai mūzika vispār ir? Šur tur jānoliek skaļruņi, jāatstiepj skaņas pastiprinātājs. Karaspēku izvešana no Vācijas (tas vien jau katram padomju laikā dzīvojušam un augušam cilvēkam izklausās skaļi) – tas ir viens no skaļajiem gadījumiem. Paskatieties, mēs ierobežojamies, mēs aizejam ar lepni paceltu galvu, it kā būtu izpildījuši uzdevumu.
Pirmkārt, neaiziet. Tur paliek gandrīz 35 tūkstoši karavīru. Izved apmēram 12 tūkstošus. No viņu vidus uz mājām brauks tikai 6,4 tūkstoši. Interesanta sakritība: tie pārsvarā ir tankisti. Tie paši, kuri vareni izcēlās desanta laikā, kad nometa tankus uz zemes.
Otrkārt, daļa izvedamo – tiek ir stratēģiskie manevri. Lielāko daļu – uz Austrumiem. Ne Tuvajiem, bet pavisam tuvajiem – Poliju, Baltiju, Rumāniju, Bulgāriju. Lai stāvētu Melnās un Baltijas jūras sardzē. Tikai nez kāpēc neviens vairs pat nepiemin Irānu kā PRA sistēmas radīšanas laikos (vai atceraties?).
Nav jau jēgas mulst un valdīties: skaidrs taču, kas ir agresors, skaidrs, ko vajag savaldīt. Tā nu arī nav savaldījušies, lai savaldītu.
Tāds lēmums prasījās jau sen. Rietumvācijā tika turēts milzīgs kontingents – agrākās savaldīšanas gadījumam. Alianses robežas jau sen aizbīdījušās no Elbas krastiem, bet amerikāņu karavīri joprojām sēdēja savās bāzēs. Nē, sēdēs arī tālāk – ja jau sēdēt Eiropā, tad labāk Vācijā. Tomēr uzdevumus "dabā" labāk risināt apvidū tuvāk ienaidniekam (labi, mēs arī nekautrēsimies ar izteikumiem).
Ir arī trešais iemesls – vāciskais. Tie birģeri kaut ko tur sprauslo par Eiropas suverenitāti, atsakās tērē naudu aizsardzībai un vēl pērk naidīgu gāzi. Neizturējās pat pats Tramps, kurš visu laiku nevar izturēt. Es, sak, nesaprotu, kāpēc mums jātērē tik liela nauda Vācijas aizsardzībai no Krievijas. Ja jau vācieši pērk no krieviem gāzi.
Pareizi, kāpēc? Tērēt naudu Polijai, vai Dievs vien zina kam vēl – tā ir cita lieta. Polija taču neko nepērk Krievijā. Un Baltija arī. Tikai Trampam neko nestāstiet. Bet vācieši pataisa traku. Tāpēc pat amerikāņu kontingenta štābu nolemts pārcelt uz Beļģiju. Tuvāk eiropeiskajām vērtībām, Eiropas Parlamentam un NATO štābam. Sola ar pārvākšanos nevilkt garumā, pāris nedēļas – un kārtībā. Parasti amerikāņi paziņo par izvešanu, un sākas gadiem ilga Santabarbara. Cerēsim, ka šoreiz ies ātrāk – Krievija taču nesnauž. Vajag tūlīt pat savaldīt. Cerēsim, ka arī valdīs... savaldīgi. Zēni, neesiet savaldīgi savā savaldībā.