RĪGA, 29.jūlijs — Sputnik. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāni par mācību procesa veidošanu rudenī ietver gan skolotājiem svarīgus, gan bezjēdzīgus un nevajadzīgus punktus, pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga radio Baltkom ēterā.
IZM sadarbībā ar Veselības ministriju un Slimību profilakses un kontroles centru gatavo noteikumus skolu darba organizācijai jaunajā mācību gadā. Tomēr LIZDA uzskata, ka dažas IZM pieņemtās normas ir neefektīvas un gandrīz neizpildāmas.
"Kopumā dokuments ir korekts, tomēr bija tādas normas, kā distances ievērošana starpbrīžos, ēdamtelpās un sporta zālēs. Nu, kā to praksē īstenot ar aktīviem bērniem, kuri grib spēlēties, draudzēties? Negribētos, lai skolas pārvērstos par cietumu un neviens nepriecātos par ministrijas ieteikumiem un padomiem," paskaidroja Vanaga.
Pēc viņas domām, normu autors nav padomājis, kā tās tiks pielietotas.
"Ja kaut kādas normas šķiet pārliekas, par to ir jārunā, jāmeklē risinājumus. Galvenais – lai nebūtu konfliktsituāciju, jo izmaiņas būs, tādai situācijai, kurā būs jāievēro drošības pasākumi, neviens īpaši nav gatavs. Un bija punkti, kas šķita nereāli. Tos noteikti rakstījis teorētiķis, nevis praktiķis," piebilda arodbiedrības vadītāja.
Vanaga atzīmēja, ka arodbiedrība pieprasa ņemt vērā arī pedagogiem svarīgus noteikumus, tostarp arī kompensēt izdevumus par tehniskajām iekārtām.
"Arodbiedrība iezīmēja divus svarīgus punktus darbam Covid-19 pandēmijas apsktākļos. Pimkārt, ir jānodrošina higiēnas līdzekļi – dezinfektori, lai pašām skolām nevajadzētu domāt, vai tos izsniegs, vai būs jāiepērk pašiem. Otrkārt, mēs uzskatām, ka attālināto vai daļēji attālināto mācību laikā pedagogiem ir jākompensē izdevumi par iekārtām un sakaru līdzekļiem – datoriem, austiņām, mikrofoniem un internetu. Krīzes pārvarēšanai piešķīra 2,9 miljardus eiro, bet skolotājiem naudu nevar atrast," viņa konstatēja.
Vanaga uzskata, ka lielākā vaina par to, ka IZM neņem vērā skolotāju vēlmes, gulstas uz izglītības ministres Ilgas Šuplinskas pleciem, ar kuru arodbiedrībai nav izdevies sakārtot dialogu. Viņa piebilda, ka ministrija jau ilgu laiku noraida visus arodbiedrības ierosinājumus, pat tos, kuri finansējumu neprasa.
Pedagogu arodbiedrība un Latvijas Pašvaldību savienība centās panākt, lai saslimstības kritiskais līmenis tiktu noteikts nacionālā līmenī, bet IZM nolēma atstāt jautājumu pašvaldību ziņā.