RĪGA, 25. jūlijs – Sputnik. Pirmajā pusgadā Covid-19 pandēmijas dēļ kravu pārvadājumu apjoms samazinājās par 30%, paziņoja Autotransporta direkcija. Pārvadātāji uzskata, ka slikts būs ne vien šis, bet arī nākošais gads, daži aizies no šī biznesa, vēsta LSM.
Nemierinošā statistika
Latvijā ir 6026 licencēti kravu un pasažieru autopārvadātāji, un pirmajā pusgadā šo uzņēmumu skaits pieauga par 9,3%, taču ES atļauju un licenču kartīšu skaits samazinājies par 2,3%.
Jau daudzus gadus Latvijas pārvadātāji visvairāk kravu ved uz Krieviju, Baltkrieviju, Vāciju, Franciju, Itāliju un Poliju. Ar pandēmiju saistīto ierobežojumu fonā samazinājušies kravu pārvadājumi uz Krieviju, Itāliju un Vāciju.
Atļauju skaits pārvadājumiem uz Krieviju pirmajā pusgadā samazinājies par 12%, Baltkrieviju un Kazahstānu, attiecīgi par 9% un 20%, savukārt pārvadājumu atļauju skaits uz Ukrainu pieaudzis par 4%.
Latvijas kravu pārvadātāju visbiežāk ved lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības produktus, kā arī metālus.
Pašlaik ir atjaunoti 24 starptautisko pasažieru pārvadājumu maršruti, piemēram, maršruti uz Viļņu, Tallinu, Berlīni, Varšavu, Prāgu un Štutgarti. Reisi tiek izpildīti aptuveni 30% apmērā, paziņoja Autotransporta direkcijā.
Cilvēki sāks aiziet no nozares
"Latvijas auto" ģenerālsekretārs Aleksandrs Pociluiko atzīsts: situācija ir ārkārtīgi smaga, un jau rudenī, iespējams, no nozares sāks aiziet cilvēki.
"Covid-19 uzliesmojumi valstīs notika dažādos laikos. Itālijā, Spānijā tika apturēta ražošana. Bet, ja tiek apturēta ražošana, ja ir karantīna, kravu apgrozījums samazinās. Turcija vienubrīd ļoti stipri ierobežoja iebraukšanu. Rumānija, Bulgārija, Balkānu valstis…" atzīmēja viņš.
Papildu grūtības radās nepieciešamības dēļ vadītājiem ievērot 14 dienu pašizolāciju.
"Iedomājieties: vadītājs šķērso Turcijas robežu – viņam ir jānosēž 14 dienas karantīnā. Vai preci neielaiž valstī karantīnas dēļ, 14 dienas tā stāv uz robežas. Bet, ja krava ir pārtikas produkti, tai ir jānodrošina temperatūras režīms, tās ir papildizmaksas. Un autovadītājs nevar pamest mašīnu, jo ir jāseko līdzi tam, lai agregāti strādā, un temperatūras režīms netiktu pārkāpts. Ja to visu pārvērš skaitļos, tad iznāk, ka ne tikai peļņas nav, tur uzņēmējam vēl ir jādotē šis pārvadājums," aprakstīja situāciju Pociluiko.
Pēc viņa sacītā, Autotransporta direkcijas minētais 30% kritums – tie ir ļoti nopietni zaudējumi pārvadātājiem. Situāciju pasliktina tas, ka formāli nav iemesla uzskatīt starptautiskos autopārvadātājus par koronavīrusa krīzes dēļ cietušo nozari: robežas nav slēgtas pavisam, strādāt neaizliedz (atšķirībā no pasažieru pārvadājumiem). Taču, neraugoties uz oficiālo aizliegumu trūkumu, normāli šobrīd strādāt nav iespējams, uzsvēra viņš un minēja salīdzinājumam piemēru ar tirdzniecības centru darbu: tiem neaizliedza strādāt, vienkārši tur nebija pircēju, attiecīgi arī apģērbu un apavus nebija, kam pirkt.
"Es domāju, ka rudenī mēs ieraudzīsim, ka no nozares sāks aiziet cilvēki. Bizness vienkārši kļūst nerentabls, un zūd jēga ar to nodarboties. Jau ir kompānijas maksātnespējas stadijā, daudzi strādā tikai uz kredītbrīvdienu rēķina, kuras tūlīt-tūlīt rudenī beigsies – un ko tālāk? Nedomāju, ka bankas tās pagarinās, tādēļ kas tālāk būs ar pārvadājumiem – nav zināms. Rudenī mēs ieraudzīsim reālo ainu," prognozē viņš.
Viņš uzskata, ka problēmas pārvadātājiem no Austrumeiropas turpināsies ne vienu gadu – tai skaitā jaunās Mobilitātes paketes dēļ. Tā, neskaitot pārējo, pieprasa, lai kabotāžas reisos Eiropas valstīs strādājošās mašīnas un šoferi regulāri atgriežas valstī, kur ir reģistrēta viņu nosūtījusī kompānija.
"Tādēļ, domāju, ka nepriecīgs būs ne vien šis gads, bet arī nākamais," secināja Pociluiko.