Nesen sākās pirmie korpusam paredzētā metāla griešanas darbi. Par to, kā jaunais ledlauzis stiprinās Krievijas pozīcijas Arktikā, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopovs.
Atomgigants
Līdz 2033. gadam plānots uzbūvēt trīs tādus atomledlaužus. Pirmais būs gatavs ekspluatācijai līdz 2027. gadam. Projekta vērtība – 130 miljardi rubļu (aptuveni 1,6 miljardi eiro). Izstrādātāji norāda, ka jaunajai ledlaužu klasei nav analogu pasaulē, tie izceļas ar unikālām tehniskajām īpašībām, kas ļauj visu gadu vest karavānas caur Arktikas ledājiem.
"Līdera" enerģētiskā iekārta – divi kodolreaktori pa 315 megavatiem, divreiz vairāk nekā agrākās paaudzes ledlaužu reaktoriem. Atomledlauža dzenskrūvju jauda – 120 megavati. Ledlauzi aprīkos ar mūsdienu sakaru, navigācijas un ledus stāvokļa kontroles sistēmām. Divsimt metrus garais "Lider" ar 70 tūkstošu tonnu tonnāžu spēs pārvietoties pa divus metrus biezu ledu ar 15 mezglu ātrumu, savukārt maksimālais ledus biezums trasē – 4,5 metri.
Tik augstu rādītāju izdevies sasniegt, pateicoties arī ledlauža korpusa īpašajai konstrukcijai. Pirmo reizi kuģubūves vēsturē katra karkasa šķērsriba (špangouti, kas veido ārējās aprises) ieguvusi unikālu formu. Tas nodrošina teicamu pārejamību ledos un aptuveni 50 metrus plata kuģniecības kanāla izveidi. Iepriekšējās paaudzes ledlauži veido līdz 36 metrus platu trasi un pārvietojas ar ātrumu, kas nepārsniedz divus mezglus.
"Lider" ekipāža – 130 cilvēku. Visi tiks izmitināti komfortablās kajītēs. Paredzētas vietas arī vairākiem desmitiem pasažieru. Brauciena attālumu ierobežo tikai pārtikas produktu krājumi – to pietiek astoņus mēnešus autonomam braucienam.
"Ledlauzis patiešām būs unikāls, - pastāstīja Krievijas Flotes atbalsta kustības priekšsēdētājs, I ranga kapteinis Mihails Ņenaševs. – Kuģa izmēri, tā forma ļauj divkārt saīsināt Ziemeļu jūras ceļa izbraukšanas laiku. kad "Lider" stāsies ierindā, arktiskā ceļa pievilcība pieaugs ne tikai Krievijas, bet arī ārvalstu kompāniju acīs. Starp citu, koronavīrusa pandēmijas apstākļos 90% kravu pārvadājumu nodrošināja flote, jo aviosatiksme tika ierobežota un automašīnas starp kontinentiem nebraukā."
Katram gadījumam
Atomledlaužus Krievija būvē ekonomisku apsvērumu dēļ – transporta nozares attīstībai. Tomēr visiem šīs klases kuģiem ir dubults mērķis. Nepieciešamības gadījumā ledlauži var pildīt civilajiem kuģiem neraksturīgus uzdevumus: apsargāt teritoriālos ūdeņus un rūpēties par valsts drošību. Tāpēc "Lider" konstrukcija pieļauj dažāda bruņojuma izvietošanu.
"Kuģis ir ekspluatējams jebkādos laika apstākļos, gaitas autonomija un vētru rādītāji nav ierobežoti, - atzīmēja Ņenaševs. – Uz ledlauža var uzstādīt artilērijas kompleksus, pretgaisa aizsardzības sistēmas. Tomēr nāksies pilnībā celt ekipāžas kvalifikāciju vai pieņemt jaunu, jo civilajiem un kara jūrniekiem ir dažādi uzdevumi."
Lielā Tēvijas kara gados ledlauži bieži tika izmantoti svarīgās kara operācijās. Piemēram, 1941. gadā ledus klases kuģis "Anastas Mikoyan" tika pārbūvēts par palīgkreiseri: tam uzstādīja zenītložmetējus un artilēriju, arī 130 mm iekārtas ar vairāk nekā 25 km darbības rādiusu. Melnās jūras flotei pierakstītais "Anastas Mikoyan" piedalījās Odesas un Sevastopoles aizsardzībā, desmitiem reižu piedalījās cīņās pret Vācijas kara flotes kuģiem. Vēlāk viņš devās rekordtālā un sarežģītā deviņus mēnešus ilgā pārgājienā no Batumi uz Anadiru.
Ziemeļu flotes bijušais komandieris admirālis Vjačeslavs Popovs pastāstīja, ka jaunās klases ledlauži apstiprina Krievijas līdera pozīcijas Arktikas reģionā.
"Bez ledlaužiem Arktikas apgūšanai nav perspektīvu, - viņš uzsvēra. – Šie kuģi ceļ arī valsts aizsardzības spējas. Arktika ir bīstamākais virziens no uzbrukuma viedokļa. Šodien Ziemeļu flotes uzdevumi ir paplašinājušies, kara jūrnieki cieši sadarbojas ar "Rosatomflot", jo ledus stāvoklis nav stabils un pastāvīgi mainās. Bieži vien Ziemeļu flotes kuģiem vajadzīga palīdzība, lai pārvarētu ledājus. Protams, Ziemeļu flotei ir zināmas iespējas strādāt ledājos, taču ne tādā līmenī, kādu nodrošina pilnvērtīgi ledlauži."
Stratēģiskais reģions
Šodien Arktikai piekalta pasaules vadošo lielvalstu uzmanība, un katrs visiem spēkiem cenšas nostiprināt tur savas pozīcijas. Piemēram, maijā, pirmo reizi 25 gadu laikā Barenca jūrā iegāja ASV Jūras spēku 6. flotes kara kuģu grupējums. Pentagona oficiālā informācija liecina, ka tas veikts ar mērķi "garantēt drošību sarežģītos dabas apstākļos, navigācijas brīvības un nepārtrauktas sabiedroto mijiedarbības uzturēšanai".
Vairākas dienas pie pašām Krievijas robežām pavadīja trīs "Arleigh Burke" tipa raķešu eskadras kuģi un britu fregate "Kent". Militārie eksperti uzskata, ka tas ir saistīts ar Ziemeļatlantijas militārās klātbūtnes paplašināšanos reģionā. Arktika ir vairāku valstu teritoriālo, resursu un militāri stratēģisko interešu objekts. Šeit periodiski strādā Dienvidkorejas, Zviedrijas, Vācijas, ASV un Ķīnas ledlauži. Daudziem neliek mieru doma par to, ka Arktikas un Ziemeļu ledus ceļa galvenais saimnieks ir Krievija. Rietumi visiem spēkiem pūlas pabīdīt Maskavu malā arī šajā virzienā.
Tāpēc Krievija ir spiesta ne tikai būvēt civilos ledlaužus, bet arī nostiprināt Jūras kara floti ar ledus klases kara kuģiem. Piemēram, pēc dažiem gadiem Ziemeļu flote saņems kuģi "Ivan Papanin". Tā uzdevums – arktisko ūdens resursu aizsardzība, aizturēto kuģu konvojēšana un buksēšana uz ostu, palīgkuģu pavadīšana un atbalsts. Bruņojums – artilērijas iekārta AK-176MA un zenītkomplekss.
Nepieciešamības gadījumā "Papanin" varēs uzņem uzbrukuma raķešu bruņojumu – kompleksa "Kalibr" konteineru variantu. Tas atšķiras no citiem flotes patruļas kuģiem – spēj pārvarēt līdz divus metrus biezu ledus segu.