Sečenovska universitātes Farmaceitisko līdzekļu klīnisko pētījumu centrs paziņoja, ka gaidāma vēl viena preparāta efektivitātes pārbaude, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.
Krievijā tiek izstrādātti gandrīz pieci desmiti vakcīnu pret Covid-19 uz 14 platformām. Par līderiem tiek uzskatīts Gamaleja vārdā nosauktais Epidemioloģijas un mikrobioloģijas zinātniski pētnieciskais institūts, centrs "Vektor” un Vakcīnu un serumu institūts.
Pirmās vakcīnas reģistrācija gaidāma augustā, norādīja veselības ministrs Mihails Muraško.
Tempi ir zibenīgi.
Parastā situācijā vakcīnas, tāpat kā jebkura cita farmaceitiska preparāta izstrāde ilgst gadiem. Pētījumu protokoli ir ļoti stingri, jo jāpierāda gan produkta efektivitāte, gan drošība no cilvēku veselības viedokļa.
Taču koronavīrusa mestais izaicinājums licis būtiski mainīt apstiprinātās procedūras, padarīt tās intensīvākas. Tāpēc aprīlī britu zinātnieki vēstīja, ka viņu mērķis ir saņemt preparātu septembrī.
Vakcīnas izstrādei veltīti kolosāli spēki un līdzekļi. Piemēram, Donalda Trampa administrācija piešķīrusi vairāk nekā divus miljardus dolāru ASV un ES farmaceitiskajām kompānijām. Pats par sevi saprotams, tik dāsns finansējums piešķirts ar noteikumu, ka darbs rit par labu Savienotajām Valstīm.
Faktiski pasaulē sākušās koronavīrusa vakcīnas izstrādes sacensības, un tajās ir gan finansiālais, gan politiskais elements.
Ar naudu viss ir vienkārši: tas, kurš pirmais sāks pārdot pasaulē vakcīnu, nopelnīs visvairāk. Tāpēc pētījumos aktīvi iesaistītas ne tikai valsts un akadēmiskās struktūras, bet arī farmaceitiskās kompānijas – tām vakcīna nozīmē īstu potenciālu zelta dzīslu.
Ar politiku, pareizāk sakot, ar lielo politiku stāvoklis ir sarežģītāks. Patiesībā tagadējā vakcīnas izstrāde tiek uzskatīta par valsts attīstības līmeņa un iespēju rādītāju. Farmaceitiskā preparāta izstrādei (pie tam vēl paātrinātai) nepietiek tikai ar naudu vien. Vajadzīgi arī atbilstoši akadēmiskie centri un zinātnes kadri, turklāt vēl ar atbilstošu profesionālo līmeni. Vajadzīgas arī struktūras, kas spēj maksimāli efektīvi organizēt procesu un operatīvi risināt radušās grūtības.
Zināma rūgta patiesība. Taču pēdējās nedēļās Rietumu attieksmē pret Krieviju tā guvusi negaidītu pavērsienu. Kopš paša sākuma par līderiem sacensībās tika uzskatītas ASV, Lielbritānija un Ķīna, kas sāka darbu agrāk nekā citi.
Attieksme pret Krieviju bia iecietīga: kaut ko tie krievi dara, jā, tomēr būtu smieklīgi domāt, ka viņi var sacensties ar farmakoloģiski attīstītām valstīm.
The Wall Street Journal Krievijas pieeju nosauca par "vakcīnas nacionālismu " – tā sakot, Krievija preparāta izstrādē uzmanību pievērsusi tikai pati saviem resursiem un pat uzdrošinājusies apgalvot, ka tās prioritāte ir Krievijas iedzīvotāju vakcinācija, tikai pēc tam nāks citi uzdevumi.
Atbilde uz jautājumu "kas tad tur slikts?" ir jāpaskaidro atsevišķi. Lieta ir banālā liekulībā. Protams, katra valsts par galvenajām uzskata pati savas intereses, tikai pēc tam – pārējās cilvēces vajadzības. Taču paziņot to tieši un atklāti – no progresīvā viedokļa tas ir skandāls. Tāpēc Krievija saņēma nelabvēlīgu atsauksmi.
Lai nu būtu, kā būdams, pēdējā mēneša laikā Rietumu viedoklis par Krievijas darbu vakcīnas izstrādes jomā ir nopietni mainījies. Un pasaule uzzināja par kārtējiem "Kremļa noziegumiem".
Vispirms Krievijai pārmeta mēģinājumus ar hakeru palīdzību nolaupīt trešajās valstīs – Lielbritānijā, ASV un Kanādā – informāciju par to iestrādēm. Pēc sākās pavisam dīvainas lietas: aģentūra Bloomberg paziņoja, ka eksperimentāla vakcīna Maskavas rīcībā esot jau no aprīļa, taču to – slepeni – saņem tikai Krievijas elites pārstāvji.
Ja pameklēsim kādu saprāta graudu šajos pārmetumos, vienkāršākais skaidrojums, šķiet, ir tāds: Rietumi ir noraizējušies, ka Krievijai atkal izdevies tas, ko uzskatīja par neiespējamu, – iekļūt starp līderiem koronavīrusa vakcīnas izstrādē.
Kīna jūnija beigās apstiprināja vienu no savām eksperimentālajām vakcīnām pielietošanai armija. Tagad Krievija ziņo par optimistiskiem rezultātiem.
Rietumu panākumi nav īsti saskatāmi.
Mediji ziņo, ka ASV farmaceitiskās kompānijas plāno sākt vakcīnas ražošanu vasaras beigās. Tikai ziņām trūkst oficiāla statusa un sīkākas informacijas.
Briti vakar atskaitījās par kārtējiem rezultātiem darbā pie Oksfordas vakcīnas. Spriežot pēc oficiālajām ziņām, tie nav tik labi, kā gribētos. Valsts darba grupas koronavīrusa vakcīnas jautājumos priekšsēdētāja Keita Bingema ieteica nelolot pārliekas cerības: "Faktiski, mēs, iespējams, nekad nesaņemsim vakcīnu, bet, ja arī saņemsim, tā var izrādīties nevis vakcīna, kas novērš inficēšanos, bet gan mazina simptomu asumu," viņa teica.
Ļauns prieks būtu nevietā. Runa ir par cilvēces interesēm, un smieties par vitāli svarīgu darbu un iespējamām neveiksmēm būtu nelietīgi.
Būtu tikai labi, ja to paturētu prātā arī Rietumi.